Kādas tehnoloģijas palīdz to visu nodrošināt? Vai mums pieejamas pašas modernākās iespējas, un kā koncertu pieredze varētu izskatīties nākotnē? Uz šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Digitālās brokastis" atbild hiphopa mākslinieks, Trešā Latvijas Mūzikas lielā koncerta un citu koncertskatuvju režisors Papači, kas zināms arī kā Čižiks vai Aivars Čivželis, un Latvijas Televīzijas Tehnoloģiju daļas direktors Mārtiņš Porters.
ĪSUMĀ:
- Pērnais gads bijis īpaši zīmīgs apskaņošanas tehnoloģiju attīstībā – praksē ieviesta visaptverošā skaņa.
- LED gaismas ir izmainījušas visu industriju – tās ir drošākas, energoefektīvākas un ļauj veidot lielus ekrānus.
- Latvija ir aktīvs spēlētājs skatuves industrijā un tās inovācijās – Ainārs Pastars ir viens no LED gaismekļu izgudrotājiem. Viņa gaismas "Mozart" izmanto Madonna, Rihanna, Beyonce, Jay-Z un citi.
- Tradicionālo salūtu pamazām nomaina gaismu salūts.
- Šovu radīšanā arvien vairāk tiek izmantoti gan droni, gan mākslīgais intelekts.
Latvija ar tehnoloģijām neatpaliek
"Sekojot piemēriem no ārzemju šoviem, ir vēlme līdzināties un sniegt skatītājiem to labāko, interesantāko un pilnveidojošāko pieredzi. Tiesa, Latvijā ir finansiāli ierobežojumi, bet tas nav šķērslis," situāciju Latvijā komentē Mārtiņš Porters, piebilstot, ka finansiālos šķēršļus nereti pārvar dažādi radoši risinājumi.
Viņš arī atzīmē, ka pagājušais gads bijis īpaši zīmīgs koncertu apskaņošanas tehnoloģiju attīstības un izmantošanas ziņā, jo praksē tika ieviesta visaptverošā skaņa.
Vislielākais piemērs, kur to varēja pamanīt, bija pagājušā gada Dziesmu svētku koncerti Mežaparka Lielajā estrādē. "Tur vairs nav divas tumbas, kas karājas gaisā vai ir kur citur noliktas, bet ir ļoti daudzas mazākas tumbas. Katrā tumbā ir unikāls mikss, attiecībā no mikrofonu salikuma. Un tas dod katram apmeklētājam palielinājumā redzēt skatuvi," skaidro Mārtiņš Porters, piebilstot, ka viens no galvenajiem apskaņošanas uzdevumiem ir panākt un nodrošināt vienādu klausīšanās pieredzi skatītājiem dažādās zāles vietās, neatkarīgi no tā, cik tuvu vai tālu no skatuves viņi atrodas.
Viņš arī stāsta, ka šāda veida apskaņošana nodrošina dzīvāku skaņu, jo tā vairs nav plakana, bet telpiska – neatkarīgi no tā, kāds ir skaļuma līmenis, tik un tā ir iespējams sajust, no kura telpas virziena rodas skaņa.
Pirms klausītājs izdzird skaņu koncerta laikā, tā tiek būvēta un plānota dažādās digitālās programmās, ļaujot skaņu inženieriem un koncerta plānotājiem jau laicīgi paredzēt, kāda būs klausīšanās pieredze. Digitalizācija ienāk arī skatuves vizuālā tēla radīšanas procesā – tiek veidoti trīsdimensionāli modeļi, kas palīdz veiksmīgi izplānot skatuves izkārtojumu un drošību, lai skatuves būvēšana un pats koncerts noritētu ar iespējami mazu daudzumu šķēršļu. Digitāli izveidots skatuves modelis palīdz izveidot arī krāšņāku un iespaidīgāku šovu, jo pie dažādiem inovatīviem un radošiem risinājumiem ir iespējams nonākt krietnu laiku pirms koncerta nedēļas, kad tiek būvēta īstā skatuve.
"Tur ir viss līdz gaismas lampiņai. Tāds kā makets. Tas dod iespēju gan gaismu, gan videomāksliniekiem visu saprogrammēt laicīgi. Citkārt tas nozīmētu, ka skatuve būtu jābūvē mēnešus iepriekš, lai varētu veikt darbu, kas tagad tiek izdarīts virtuālajā vidē," digitalizācijas noderību skaidro Aivars Čivželis.
Runājot par gaismu tehnoloģijām, Aivars Čivželis un Mārtiņš Porters vienojas uzskatā, ka LED gaismas ir izmainījušas visu industriju – tās ir drošākas, jo nesakarst, tām ir lieliska energoefektivitāte, kā arī tās ļauj veidot lielus ekrānus un izmantot gaismu daudzos un dažādos veidos. Tomēr jāpatur prātā, ka šāda veida gaismas ir ļoti dārgas, kā arī to skaits Baltijā ir visai ierobežots.
Ja varētu teikt, ka Latvijā trūkst fizisko resursu pieejamība, par prāta spējām un prasmi nākt klajā ar inovācijām, kas maina ne tikai Latvijas, bet visas pasaules skatuvju industriju, tas gan būtu aplams pieņēmums. "Lielajā koncertā es sadarbojos ar
Aināru Pastaru, kurš ir viens no LED gaismekļu izgudrotājiem. Viņa gaismas, kas saucas "Mozart", izmanto Madonna, Rihanna, Beyonce, Jay-Z un tā tālāk,"
stāsta Aivars Čivželis, lepni norādot, ka konkrētā gaisma nav vienīgais, ko Ainārs ir izgudrojis un ko izmanto mākslinieki visā pasaulē.
Dārgi, bet neaizmirstami
Tehnoloģijas nemitīgi attīstās un no gada uz gadu skatītājus spēj pārsteigt arvien vairāk. Tradicionālo salūtu pamazām nomaina gaismu salūts, un koncertpieredzi papildina arī lidojoši droni, kuri drīzumā varēs raidīt lāzerstarus un citādi palīdzēt paspilgtināt vizuālo un audiālo baudījumu. Tomēr tehnoloģiju attīstība un to izmantošana ir process, kas prasa daudz finansiālu līdzekļu, kā arī domu par apmeklētāju drošību.
Runājot par droniem, Mārtiņš Porters atzīst, ka būtu interesanti pieredzēt skaņu un vizuālus efektus ne tikai no skatuves priekšas vai malām, bet no visas apkārtnes, bet pauž, ka pagaidām šo pieredzi kavē drošības apsvērumi: "Katrs individuālais drons, krītot no liela augstuma, ir apdraudējums jebkuram cilvēkam.
Dronu šovi jāskatās no attāluma – virs ūdens virsmām vai vietām, kur nav apakšā cilvēki."
Lai nodrošinātu neaizmirstamu pieredzi apmeklētājiem, Aivars Čivželis atzīst, ka viņam patīk eksperimenti un ieguldītais darbs, kā arī ieguldītie līdzekļi noteikti ir tā vērti.
Par vizuālu efektu mūsdienās rūpējas ne tikai pasākumu veidotāji, bet arī paši apmeklētāji, kuriem ir iespēja iesaistīties un kopīgi radīt dažādus pārsteigumus. "Coldplay" koncertā skatītājiem tiek dotas aprocītes, un pasaulē ir arī koncerti, kuros klausītāji ar savām mobilajām ierīcēm var paši eksperimentēt ar individuālu skaņas uztveri. Aivars Čivželis ar prieku atceras, ka Trešajā Latvijas Mūzikas lielajā koncertā skatītājiem bija iespēja doties uz fotobūdiņu un nofotografēties, un pēc tam šie attēli ar mākslīgā intelekta palīdzību tika pārnesti uz lielā skatuves ekrāna, kur apmeklētāju sejas tika iekustinātas un iedzīvinātas, it kā kopīgi dziedot līdzi Gustavo izpildītajai dziesmai "Nāc dejot".
Viss ir pakārtots māksliniekam
Mārtiņš Porters un Aivars Čižiks vienojas domās par to, ka koncerts, pirmkārt, ir pakārtots māksliniekam. Ar filmēšanu, tehnoloģiju izmantošanu un publikas iesaisti nekādā veidā nedrīkst traucēt koncerta gaitai un tās mākslinieciskajām vērtībām — tās var tikai paspilgtināt.
Lielisks piemērs, kas demonstrē tehnoloģiju sadarbību ar mākslinieku, ir ausu monitori. Bieži vien gaismu un skaņu juceklī izpildītājam nav iespējams sevi dzirdēt vai saprast, kurā punktā uz skatuves viņš tajā brīdī atrodas, un ausu monitori ir lieliska palīgierīce, kas palīdz viegli orientēties gan skaņā, gan telpā.
Galu galā — bez kvalitatīvas performances nebūtu nekādas jēgas no šova elementiem un digitālajiem risinājumiem.
