«Sanāciet, sadziediet, sasadancojiet» – te ir gan visa Latvija, gan tautas dziesma

"Ļoti jauka dziesma, valša ritmā rakstīta, viegli dziedama, vārdi rindojas cits aiz cita, viegli atcerēties tekstu," tā par dziesmu izsakās tās pirmais izpildītājs Viktors Lapčenoks. "Godīgi sakot, kaut kādā ziņā tā dziesma atspoguļo mūsu tā laika noskaņojumu un kopīgos braucienus uz koncertiem. Mēs tolaik jutāmies kādu pusmetru virs zemes, bijām pieprasīti visur, bet strādājām arī nopietni. Pauls rakstīja katru gadu jaunu programmu, bija pat 30 jaunas dziesmas, kas jāiemācās."

Dziesma skanējusi mākslas festivālā "Maskavas zvaigznes", kas norisinājies 1977. gada maijā, Latvijas dienās Zviedrijā. Tā iekļauta "Mikrofona-78" ikgadējā dziesmu aptaujā, šajā gadā bija rekords dziesmām ar Jāņa Petera dzeju – četras dziesmas – "Tai pilsētai", "Elēģija", "Ilgi es pie tevis gāju" un "Sanāciet, sadziediet, sasadancojiet". 

Valša ritmā rakstītā dziesma un dzejnieka uzruna "sanāciet, sadziediet, sasadancojiet" nepaslīdēja garām arī horeogrāfiem. Tautas deju ansambļa "Liesma" vadītājs Imants Magone aicinājumu uztvēra ļoti tieši. Horeogrāfs, deju svētku virsvadītājs 1970. gadu sākumā pievērsās horeogrāfiju veidošanai, kuru pamatā bija estrādes mūzika. Magone veidoja horeogrāfiju šai dziesmai, un iestudēja to arī "Liesma".

"Tā nebija ne ātra, ne lēna deja, bet noteikti, kas dejotājiem patika. Lai arī estrādes ritmos, tā bija ļoti latviska," atceras  tā laika "Liesmas" dejotāja Gita Ūdre, kas šodien vada tautas deju ansambli "Uguntiņa".

"Magone bija iecerējis, ka deju dejos 12 pāri un vēl 12 meitenes – koklētājas. Ja reiz koklētājas, tad vajag kokles. Pirmās kokles iegādājāmies rotaļlietu veikalos, bet vēlāk tika pasūtītas īpašas butaforiskas kokles, kas ērtas dejotājām. Mēs braucām ar savu programmu arī uz Japānu, kur, protams, bija ierobežots sastāvs, tad nu Magone uz skatuves ar koklēm uzlika dāmas no mūsu kolektīva pavadošās grupas un dziedātājas Aiju Kukuli un Ritu Trenci. Gluži kā tekstā – sanāciet, sadziediet visi!" stāsta Gita Ūdre.

Imanta Magones horeogrāfijā šī deja tika dejota Baltijas studentu dziesmu un deju svētku "Gaudeamus-VIII" (1981), bet 1983. gadā tā bija sezonālo deju svētku repertuārā.

"Šobrīd gan neatceros, kad šo deju esmu pēdējo reizi redzējusi kādā koncertā, nu nepelnīti aizmirsta," secina Gita Ūdre. "Līdz ar paaudzēm mainās dejotāji un dejas, mani kolektīva biedri kā Jānis Ērglis, tagad paši ir horeogrāfi, veido savas dejas, tās arī iestudē kolektīviem. Kā visur – paaudžu maiņa, arī tautas deju pasaulē."

Piedziedājuma aicinājums, "sanāciet, sadziediet" ir kļuvis par dažādu salidojumu, koncertu un svinību nosaukumu, arī Jāņa Petera dziesmu izlase 2014. gadā tika izdota ar šiem vārdiem nosaukumā. "Sanāciet, sadziediet, sadancojiet!" – tāds bija arī XXII Vispārējo latviešu Dziesmu un XII Deju svētku aicinājums (1998). 

"Latviešos kopš seniem laikiem ir bijis tāds kopā sanākšanas prieks, un dzejnieks Jānis Peters to ir spējis pateikt skaistiem dzejas vārdiem," saka literatūrzinātniece Ausma Cimdiņa. "Sanāciet, sadziediet, sasadziediet tumšajā naktē un zaļajā zālē. Dziesmu par deviņiemi novadiem un tā tālāk. Dzejnieks aicina dzeņus un dzilnas, visus. Ļoti skaisti un vienkārši pateikts, un komponists šo papildina tik precīzi, ka būtu grūti iedomāties, ka šiem vārdiem būtu cita melodija! Te ir gan visa Latvija, gan tautas dziesma, gan kultūras zīmes – viss!" teic literatūrzinātniece.

Nu jau par tradīciju kļuvusī sadziedāšanās nakts pēc Dziesmu svētku noslēguma koncerta arī ietver sevī šīs dziesmas vadmotīvu, un tā allaž skan kā viena no pirmajām. Latvijas simtgadei veltīto dziesmu svētku sadziedāšanās nakti 2018. gadā vadīja aktieri Dita Lūriņa un Mārtiņš Egliens. Dita Lūriņa  stāsta: "Tas ir ļoti, nu ļoti skaists kopā būšanas mirklis, un tajā brīdī tiešām šķiet, ka viss vēl nav zaudēts, ka mēs esam un varam. Tas ir tāds apliecinājums mums pašiem. Tad mēs spējam nolikt visas mazsvarīgās lietas, vienkārši sanākam un sadziedam.

Tajā brīdī var saprast ka, dziesma, šajā gadījumā Raimonda Paula un Jāņa Petera dziesma, rada sajūtu, ka viss ir iespējams, nu, vismaz kamēr dziesma skan!"

Pats Jānis Peters ir teicis, ka "dziesmu svētki – tā ir latviešu nācijas dvēseles manifestācija". Petera dzejas grāmatas uzrāda, ka dziesma, deja un  dziesmu svētki ir bieži klātesošas tēmas viņa dzejā, piemēram, krājumā "Ceturtā grāmata" (1975) ir divi dzejoļi "Dziesmu svētki – 100". Pirmajā teikts:

Mana tauta dziedāja,
Tāpēc nenosala.
Uguns – tā ir mūzika,
mīkla – tie ir dziesmas vārdi.

Otra dzejoļa pirmais pants saka:

Uzmini mīklu:
Tūkstošiem rīkļu visu baltu dienu,
Ar elpu vienu.

Pavisam Vispārējos latviešu dziesmu svētkos ir skanējušas 11 dziesmas ar Jāņa Petera dzeju.

Četras dziesmas komponējis Raimonds Pauls, pa divām Pēteris Plakidis un Mārtiņš Brauns. Visvairāk izpildītā – deviņas reizes – ir  "Manai dzimtenei", četras reizes – "Ar dziesmu dzīvībā".

Dziesmas ceļš. Jānis Peters

Vairāk