Jāzeps Vītols ir viens no nacionālās skaņumākslas izveidotājiem Latvijā, Latvijas Konservatorijas dibinātājs un ilggadējs rektors. Viens no Vītola nozīmīgākajiem mantojumiem ir kormūzika, kas nu jau kļuvusi par kordiriģentu ābeci.
Diriģents Mārtiņš Klišāns teic: "Joprojām aktuāls, joprojām interesants, joprojām izzināšanas vērts, smalks. Ārkārtīgi liels profesionālis ar milzīgu ietekmi ne tikai mūsu komponistu paaudžu radīšanā, bet arī citās valstīs." Diriģents Valdis Tomsons uzsver, ka Vītols ir Latvijas kormūzikas pamatlicējs: "Tas, ko viņš sarakstījis, ir aktuāls arī šodien, un mana pārliecība, ka komponisti var ļoti mācīties tieši no Jāzepa Vītola. To, kā viņš veido balsvirzi, to, kā viņš saklausa harmonijas."
Koncerta "Vītols un mēs" programmā iekļautās kordziesmas hronoloģiski atspoguļoja Vītola daiļrades ceļu. Latvijas Mūzikas akadēmijas jaukto kori diriģēja tie, kuru profesionālais ceļš mūzikā visciešāk saistīts tieši ar Vītolu un Mūzikas akadēmijas kordiriģēšanas katedru.
Diriģente Aira Birziņa uzsver: "Jāzepa Vītola mūzikā vienmēr var atrast un veidot krāsainas interpretācijas gan ar to norāžu klāstu, ko viņš pats mūzikā jau ir iekļāvis, un vēl mazliet to papildinot, caur savām domām, teksta tulkojumu izpratni." Tikmēr diriģents Jānis Baltiņš atklāj, ka koncertā vēlējies apskatīt Jāzepu Vītolu citā šķautnē: "Tāpēc izvēlējos šo 1922. gadā sarakstīto "Varoņa sirds" ar Annas Brigaderes tekstu, kur mēs redzam Vītolu citā gaismā. Kur ir arī Latvijas brīvības cīņas, Kalpaks. Un tā ir tāda, manā saprašanā, jauna šķautne, ar ko es saskaros."
Katram diriģentam ir savs Jāzeps Vītols, gan tagad, gan pirms vairākiem gadu desmitiem. Diriģents Romāns Vanags atzīmē: "Koru kari. 1993. gads, starptautiska žūrija. Un es izvēlējos šovakar diriģēt tieši to dziesmu, ko es toreiz diriģēju ar skolotāju kori no Tukuma. Žūrijā Imants Kokars un norvēģu diriģents Hankens. Viņš man ieliek 17, bet Imants Kokars 25! Maksimumu! Un tad es sapratu, ka ir jābūt latvietim, lai saprastu tādu mūziku, kādu uzrakstījis Jāzeps Vītols!"
