SAVUS 2023. GADA KONCERTUS UN ALBUMUS IESAKA:
- Wiesulis
- Elizabete Gaile
- Edgars Rubenis
- Múr
- Arnis Račinskis
- Oskars Jansons
- Santa Šillere
- Tomass Beķeris
- Uldis Rudaks
- Aiga Leitholde
Wiesulis
Raidījuma "REPortāža" vadītājs, viņa un producenta sangvn dziesma "Ko tā?" mūzikas straumēšanas vietnēs šogad ir viena no klausītākajām.
No mūzikas ierakstiem mans šī gada favorīts ir Larry June & The Alchemist albums "The Great Escape". Tas ir lielisks repera/producenta kopdarbs, kurā abi mākslinieki spilgti demonstrē sev raksturīgos piegājienus gan tekstos un plūsmā, gan producēšanā. Atbilstoša viesmākslinieku izvēle, kas nelika vilties. Albuma noskaņa ir ļoti patīkama un baudāma – tas lika man, pašam neapzinoties, šo ierakstu padarīt par savas aizvadītās vasaras "skaņu celiņu". Skaists albums, kurš manā mūzikas rotācijā paliks vēl ilgi.
Mans šī gada atmiņā paliekošākais koncerts – JID uzstāšanās Positivus festivālā 14. jūlijā. 2019. gadā man sanāca apmeklēt JID koncertu Stokholmā, tādēļ zināju ar kādu enerģiju JID ieradīsies Rīgā, kā arī biju patīkami satraukts un ziņkārīgs par to, kā izskatīsies viņa koncerts četrus gadus vēlāk. Jāatzīst, ka novērot enerģiju un salīdzināt koncertus īsti nesanāca, jo jutos tieši tā pat kā pirms četriem gadiem – aizrautīgi baudīju šo uzstāšanos. Šoreiz gan atrados tribīnēs ("moshpitā" iekšā nemetos), bet emocijas bija tieši tādas pašas. Ceru, ka labu hiphopu dzirdēsim arī 2024. gada festivālos!
Elizabete Gaile
Mūziķe, kura savas dziesmas raksta indiepop stilistikai, kurai šogad ir veiksmīgi radio singli "Miera iela" un "Kamēr pilsēta guļ".
Jauna, uzlecoša britu pop-soul dziedātāja Olīvija Dīna (Olivia Dean) ir kļuvusi par manu top izpildītāju 2023. gadā. Atklāju pavisam nejauši caur iknedēļas izlasi "Discover Weekly" pirms pāris gadiem, un nu šogad viņa manā "Spotify Wrapped" ieņēma pārliecinošu pirmo vietu. Viņas debijas albums "Messy" ietver spilgtu pieteikumu ar neo-soul balāžu un dinamisku melodiju apvienojumu, un noteikti dziesmas "Dive", "The Hardest Part", un "Messy"' varu izcelt kā savas favorītes. Viņas personības vieglums un patiesums atklāj tēmas par mīlestību, pieaugšanu un spēju piedot. Viss, kas caurvij un rezonē ar mani pašu. Eltons Džons viņu ir izcēlis kā uzlecošo zvaigzni, un domāju, ka par viņu mēs dzirdēsim daudz. Ar nepacietību gaidu pavasarī piedzīvot viņas koncertu Berlīnē.
Viens no spilgtākajiem koncertiem 2023. gadā bija britu izpildītāja Džeimsa Beja (James Bay) viesošanās Siguldas Pilsdrupās. Viņš man ir bijis viens no mīļākajiem izpildītājiem jau kādu labu laiku, un šis koncerts, kurš iekrita uzreiz pēc Jāņu svinēšanas (25. jūnijā), bija kā spilgts noslēgums svētku svinēšanai. Tur es tiešām jutos kā liela fane – lēkāju, dziedāju, raudāju. Viņa mūzika man ir nozīmīga, tā ir bijusi klātesoša vairākos dzīves posmos, it īpaši dziesmas "Pink Lemonade", "Wild Love", "Best Fake Smile", "Need The Sun to Break" … un tā varētu saukt vēl. Cik būtiski ir piedzīvot šādus koncertus un izpildītājus, kas piepilda un iedvesmo turpināt radīt arī man savu mūziku!
Edgars Rubenis
Mūziķis ģitārists, kurš šogad izdevis solo albumu "Sea Unbound" un publiskojis savu koncertvideo, kas tapis sadarbībā ar Uģi Olti un "Gamechanger Audio".
Par paliekošu koncertu neko īsti nevaru izdomāt, bet par albumiem – tos es varu ieteikt divus. Man ļoti patika Kārļa Auziņa un Riharda Plešanova "Jersika Records" izdotais albums "Still Nature" – tas ir kompozicionāli un instrumentāli (izpildījuma tvērumā) lieliski fokusēts un niansēts ieraksts. Kā otro paliekošo albumu vēlos ieteikt Kaspara Groševa soloprojekta "Figūras" iznākušo tāda paša nosaukuma LP.
Múr
Lielbritānijā dzīvojoša latviešu mūziķe, kurai šogad iznāca albums "Disbalanss".
Kā koncertu izvēlēšos "Immersive Audio Party (Christian Duka, Lia Mice + Odd Lust, Avsluta, Jake Williams, Anice)", kas notika "IKLECTIK" Londonā. Šajā performanču buķetē telpiskās skaņas sistēmas telpā Londonā, kurā uzstājās mani draugi, tika izpildītas arī dažas manas neizdotās elektroniskās mūzikas kompozīcijas. Pasākumā notika dzīvās multikanālu performances ar 16.4 "Amoenus" skaņu sistēmu, ļoti dažādos žanros un noskaņās, kļūstot par vienu no maniem mīļākajiem šī gada vakariem.
Diemžēl nespēju šo nekādi apiet vai noslēpt… No A līdz Z zinu Teitas Makrejas (Tate McRae) albumu "Think Later…". Šī albuma miksi plakani, lirikas dumjas, bet kaut kas tur ir tajā enerģijā, kas ar 24 gadus jaunu sievieti savienojas un liek man justies jaunai, trakai, seksīgai. Perfekti piestāv gan rīta pastaigai uz darbu, gan vakarā pirms ballītes. Es ceru, ka šī man ir tikai fāze. Pirms šī aptumsuma patika Džordžas Smitas (Jorja Smith) albums "Falling or Flying".
Arnis Račinskis
No grupas "Laika suns", kas šogad izdeva minalbumu "Tālās gaismas".
Grupas "Polifauna" koncerts "M/Darbnīcā" 14. februārī bija grupas atgriešanās ar papildspēkiem – Rūdolfu Ozolu un Kristiānu Kosīti. Viņi izpildīja jaunas skaņas, kas manī rezonēja ar dziļi ieaustām, līdz šim iemigušām vibrācijām.
"Kautkaili" albums "Personas kods" vārdam "popmūzika" piešķir cienījamu pildījumu, pastumjot cukurplastmasas ierakstus sprīdi tuvāk šmucspainim.
Oskars Jansons
No grupas "Juuk", kas šogad izdeva albumu "Muļķa stabule".
Mans gada ieraksts ir ASV indie rokgrupas "Yo La Tengo" nu jau septiņpadsmitais albums "This Stupid World". Manuprāt, šī grupa kaut kādā mērā atrodas pati savā žanrā. Šis trio katrā albumā pārsteidz ar sev raksturīgajiem kontrastiem un dažādām galējībām, un tāds ir arī šis albums: te ir grupai raksturīgās garās trokšņu improvizācijas, kur grupas ģitārists Aira Kaplans vairākas minūtes virtuozi un nepavisam ne garlaicīgi no paša radītā haosa kā trusi no cepures izvelk kaut ko negaidīti skaistu; te ir sapņaini miegainas balādes, kur bundzinieces Džordžas Hablijas naivā un sirsnīgā balss dūdo pāri vienkāršiem akustiskās ģitāras vai ar elektrisko ģitāru iegūtiem skaņu foniem; te ir dažādi studijas un skaņu pēcapstrādes eksperimenti. Es nezinu, kā viņiem tas izdodas, bet grupa vienlaikus varētu uzstāties "Skaņu mežā", mazā pagrīdes rokklubā desmit cilvēkiem un festivālā "Positivus" – tā pilnīgi autentiski pieder visām šīm skatuvēm. Tāpat mani aizrauj grupas briedums un humora izjūta, kas īpaši izpaužas šajā albumā, jo grupa dziesmu nosaukumos un tekstos ar vieglumu un lipīgu optimismu pārstrādā pasaulē pēdējos gados notikušās jukas.
Kā gada koncertu nosaukšu "Ingus Baušķenieka un draugu" koncertu 11. novembrī "Mmājā" Elizabetes ielā 2. Pirmkārt, jo pēc koncerta skaidri izjutu, cik akūti šobrīd Rīgā pietrūkst liela, solīda rokkluba, kur šādām skatuvēm un decibeliem paredzēta mūzika var adekvāti izskanēt. Protams, var lūkoties uz brīvdabas koncertiem vasarā vai baznīcām un apgūtām ēkām, kas pirmīt stāvēja dīkā, tomēr, manuprāt, klausītāji ļoti iegūtu, ja rokmūzikai nevajadzētu pielāgoties kompromisiem vai mazām skatuvēm, kuru dēļ gribot negribot reizēm saraujas arī izpildītais materiāls. Otrkārt, palicis atmiņā Ingus un pavadošo mūziķu skatuves tēls, kuru palīdzēja veidot dziesmu izvēle un skatuves apgaismojums. Parasti es mūziķus uz skatuves vēroju kā cilvēkus, kuri strādā, bet šoreiz brīžiem šķita, ka starp publiku un mūziķiem ir ekrāns un es skatos koncertfilmu, un Latvijā man tā negadās bieži. Es šeit domāju atšķirību starp koncertu un kaut ko, kas vairāk līdzinās teātra uzvedumam.
Santa Šillere
Džeza dziedātāja, kas šogad debitē ar albumu "Other Ways".
Mūsu pašmāju blūza kluba "Blues House" martā izskanējušais dziedātājas Džastinas Lī Braunas (Justina Lee Brown) koncerts. Tas bija kaut kas absolūti svaigs un pārsteidzošs Latvijas koncertu klāstā. Ne velti pasaules mediji šo dziedātāju piesaka kā soulmūzikas karalienes Aretas Franklinas pēcgājēju — Džastinas kuplais balss tembrs, skatuves enerģija un brīvība burtiski apgāza jebkādas manas ekspektācijas par gaidāmo vakaru un pacēla "centimetru virs zemes".
Viena albuma izvirzīšana ir neiespējamā misija, taču vēlos izcelt kādu vokālisti, kas piesaistījusi manu uzmanību — jaunā Skotijas džeza zvaigzne Džordžija Sesila (Georgia Cecile), kura spoži debitēja 2021. gadā. Šajā gadā viņa izdeva albumu "Sure Of You" absolūti skaistā minimālismā balss ar klavierēm (varbūt brīžiem aizmirsts, tomēr gana efektīvs un intīms formāts), izpildot džeza mūzikas pasaules atradumus sev raksturīgā gan maigā, stāstošā un arī gospelīgas skaņas amplitūdā. Kas interesanti un nedaudz pārsteidzoši – līdzās džeza leģendu Elingtona vai Geršvina melodijām viņa iekļāvusi arī igauņu komponista Arvo Perta skaņdarbu "My heart's in the highlands". Starp citu, Džordžija Sesila šogad uzstājās Latvijā, taču diemžēl uz šo koncertu netiku.
Tomass Beķeris
Raidījuma "Smagsvars" vadītājs,"Dehydrated Goat" dalībnieks – grupai šogad iznāca albums "Engoatment: Crash Course in Practical Goatism".
Šī gada foršākie koncerti man kā apmeklētājam noteikti bija "Stabs" un "Nyos" koncerts "Vagonu zālē" 26. oktobrī. "Stabs" ir forša un jauna latviešu grupa, kura miksē postroku ar noizu un drum'n'bass ritmiem. "Nyos" no Somijas ir ļoti laba līdzīga tipa grupa – ļoti rekomendēju redzēt viņus dzīvajā! Vēl ļoti patika "Asins" uzstāšanās festivālā "Grēkāzis".
No albumiem savukārt gribu izcelt latviešu postmetāla apvienību "Nostra" ar jaunu albumu "Sea Of Fertility" – ļoti kvalitatīvs darbs, prieks par džekiem. Un vēl viens foršs darbs ir repera anša un producenta 181H kopdarbs – "Melnezera grāmata". Savukārt no ārzemju māksliniekiem ausīs vairāk iekrita šādi darbi: "Dying Wish" – "Symptoms Of Survival", "Baroness" – "Stone", "Tesseract" – "War Of Being" un "Code Orange" – "The Above".
Uldis Rudaks
Mūzikas žurnālists.
"Sign Libra" albums "Hidden Beauty" – ja elektroniskā mūzika var izklausīties dzīva, tapusi nevis kādā noslēpumainā, ar neskaitāmiem vadiņiem piepildītā kastītē, bet klausītāja acu priekšā, mijiedarbojoties un vibrējot visādiem kustīgiem elementiem, tad spilgts piemērs tam ir "Sign Libra" – Latvijas mākslinieces Agatas Meļņikovas muzikālais projekts, kurā viņa arī dzied pašas izdomātā valodā, aizvedot arvien dziļāk iztēles pasaulē, kur jebkas, ko redzi vai ar ko fiziski saskaries, ir gaisīgs, maigs un tikai prāta piedzīvojuma radīšanas nolūkos viegli satraucošs. Šis ir otrais "Sign Libra" pilna apjoma albums, ko izdod Ņujorkas leibls "Rvng Intl.", un šī mūzika atzinīgi novērtēta ārpus Latvijas.
Grupas "Swans" koncerts Mežaparka estrādes Kokaru zālē 27. oktobrī. Amerikāņu eksperimentālā roka grupa "Swans" ar tās līderi Maiklu Džirā kā diriģentu priekšplānā 2023. gadā otrreiz uzstājās Rīgā, sniedzot klausītāju dzirdes maņām visplašākās amplitūdas pieredzi no jaunākajā albumā "The Beggar" dominējošajām jutekliski akustiskajām lūgšanām skaņu pasaules dieviem līdz apdullinošiem trokšņu uzbrukumiem, ko jūtīgākiem klausītājiem pa spēkam paciest tikai caur vates aizbāžņiem ausīs. Koncerta atstāto iespaidu uz sevi to piedzīvojušais apjauš vien pamazām, nomainoties dienām, mēnešiem, gadiem vai pat mūžiem un laikmetiem.
Aiga Leitholde
LSM mūzikas apskatniece.
2023. gads ir bijis koncertiem bagāts, tā vien šķiet, ka vismaz divus šī gada mēnešus esmu pavadījusi, brīnišķīgu koncertu maratonā. Šoreiz mana izvēle krīt uz "Queens of the Stone Age" koncertu Amsterdamā 4. novembrī izpārdotā "Ziggo" arēnā. Šo grupu klausos jau 20 gadus, un šis man bija trešais grupas koncerts. "Queens of the Stone Age" šajā vasarā izdeva jaunāko albumu "In Times New Roman". Albums neatnes lielus pārsteigumus, bet dzīvē grupa vēlreiz apliecina, ka viņi ir viena no labākajām koncertu grupām pasaulē (vismaz man noteikti). Viņu priekšnesumā ir vieta gan džemsesijai un labai devai humora, gan tiek atdots gods priekštečiem, neizpaliek arī mošpits, bet pāri visam tehniski augstvērtīgais izpildījums un lieliska apskaņošana. Protams, arī apkārtesošā publika ir svarīga daļa no kopējās atmosfēras un atmiņām. "Queens of the Stone Age" jau ir saplānojuši 2024. gada tūri, no kuras daļa jau ir izpārdota. Grupa atgriezīsies arī Eiropā.
Grupas "KautKaili" debijas albums "Personas kods" ir ilgi gaidīts ieraksts, kas šī gada novembrī ieraudzīja dienasgaismu. Albums aizrauj ar to, cik dabiski plūstoši, vienkārši un viegli var izstāstīt – izdziedāt visiem mums zināmu saldenrūgto ikdienu, reizē saglabājot poēzijas augstvērtīgumu, muzikālo attapību, vedot klausītāju arvien dziļāk.
