Nemo Eirovīzijas dziesmu konkursā 2024. gada maijā uzvarēja ar dziesmu "The Code". Savā mūzikā Nemo pievēršas tādām tēmām kā dzimumidentitāte, garīgā veselība un savas vietas atrašana šajā pasaulē. No dziesmu rakstīšanas līdz uzvarai uz lielās Eirovīzijas skatuves  Nemo uzsver mūzikas nozīmi kā līdzekli, lai sazinātos ar klausītājiem un atklātu savu patieso būtību.

Ēvalds Dukuls: Uzvara Eirovīzijā bija liels notikums. Kā tu juties, kad uzvarēji, un kā tas ir mainījis tavu mākslu un tevi pašu?

Nemo: Viss process sākās ar dziesmas rakstīšanu, un tieši ierakstu studijā man bija šis ļoti svarīgais brīdis, kad es sapratu: oho, tas patiesībā ir tieši tas radošuma un brīvības līmenis, ko vēlos piedzīvot savā mūzikā un ko vēlos darīt arī turpmāk. Tas bija pirmais brīdis, kad sapratu, ka daudz kas mainījies tajā, kā es raugos uz radošo procesu un dziesmu rakstīšanu.

Un viss Eirovīzijas process bija vienkārši ļoti skaists tādā ziņā, ka es jutu, ka daudzi cilvēki izrāda mīlestību pret mūziku un arī pret mani kā personību. Un es apzinājos, ka ir tik daudz cilvēku, kuri vienkārši pieņem un atbalsta mani.

Es domāju, ka tas patiešām bija labi manai vispārējai labsajūtai, radošumam un pārliecībai par sevi. Tā visa kopā bija neticami brīnišķīga pieredze.

Tu esi redzama LGBTQ+ kopienas personība, tevi gan apbrīno, gan kritizē. Kā tev izdodas sabalansēt personīgo dzīvi ar atbildību būt par paraugu citiem?

Tas, pirmkārt, ir milzīgs pagodinājums, ka es varēju pārstāvēt šo brīnišķīgo kopienu, kas man ir kā liela ģimene. Lai gan mēs esam tik dažādi, tas, kas mūs patiesi vieno un kas patiesībā mūs saista, ir tas, ka mēs visi esam kvīri. Un tas sajūtu līmenī ir – kā būt ģimenē.

Tas bija milzīgs gods pārstāvēt to savā veidā – kopā ar citiem kvīru māksliniekiem šī gada Eirovīzijā.

Ir svarīgi atcerēties, ka galu galā es esmu tikai cilvēks, tāpat kā jebkurš cits cilvēks šajā pasaulē, arī ar saviem trūkumiem. Kad tevi nostāda uz pjedestāla un saka: "Ak, tu esi tāds paraugs!", tas patiešām ir jauki, bet galu galā es esmu tas pats cilvēks. Ir arī otrādi. Ir tādi, kuri izrāda daudz naida pret cilvēkiem, kurus viņi nepazīst. Tu mani pat īsti nepazīsti. Mēs varētu kaut kur aprunāties un iepazīt viens otru labāk un, iespējams, iepatikties viens otram. Ir svarīgi atcerēties, ka galu galā liela daļa no tā ir tikai projekcija.

Vai tava uzvara Eirovīzijā palīdzēs cilvēkiem, kurus aizskar un kritizē viņu atšķirīgo uzskatu un identitātes dēļ? Vai tā palīdzēs sabiedrībai pieņemt un saprast šādus cilvēkus?

Noteikti! Es tiešām tā domāju. Es arī to pieredzēju – augot, it īpaši pusaudža gados, kad atrados visnedrošākajā dzīves posmā. Kad gāju uz skolu, piedzīvoju bulingu un neiederēšanos. Bet šodien, kad atgriezos mājās savā dzimtajā pilsētā un redzēju, ka tur ir tik daudz jauniešu, tik daudz cilvēku, kas bija manā vecumā, kad es mācījos skolā un mani apsmēja, kuri vienkārši lepni atnāk, atbalsta un nebaidās dalīties savā mīlestībā pret kvīru māksliniekiem. Domāju, ka tas jau ir pierādījums tam, ka laiki ir mainījušies. Tie turpina mainīties.

Redzamība ir svarīgs pārmaiņu aspekts. Jo redzamāka ir noteikta kopiena, jo vairāk cilvēku par to runā un uzzina.

Kā, iegūstot lielāku slavu, palikt uzticīgam sev? Vai tev bijuši brīži, kad sabiedrības uzmanības jau kļūst par daudz, un kā tiki ar to galā?

Augot manai atpazīstamībai, kļūstot par publisku personu – tas viss ir tik tālu no manas līdzšinējās realitātes, ka var kļūt nospiedoši. Taču lielākoties man ir tik daudz patīkamu brīžu, satikšanos, un es jūtu tik daudz cilvēku mīlestības! Man apkārt ir pārsteidzoši cilvēki. Ļoti atbalstoši – ģimene, draugi. Viņi ir ar mani jau no pirmās dienas. Tas nebija saistīts ar panākumiem vai kādām īpašām gaidām. Manuprāt, tas patiešām palīdzēja noturēt līdzsvaru.

Taviem dziesmu tekstiem raksturīgs godīgums. Kā tu dziesmās saglabā ievainojamību, un kādu vēstījumu vēlies nodot klausītājiem?

Es ceru, ka savā mūzikā varēšu saglabāt ievainojamību un godīgumu, jo, manuprāt, caur šo atklātumu un autentiskumu iespējams pavērt tik skaistu logu, lai cilvēki jūs redzētu tādu, kāds jūs patiešām esat.

Ja man ir izdevies izdot dziesmas, kas man personiski šķitušas patiesas konkrētajā brīdī, un cilvēkiem tās bija kā logs, kas ļauj sajust, kā ir dzīvot manā ādā un redzēt pasauli manām acīm, tad tas ir tas, ko es vēlējos sasniegt.

Dažreiz tas ir visefektīvākais veids, kā likt cilvēkiem domāt arī par savu dzīvi.

Es galvenokārt vienkārši vēlos godīgi un atvērti runāt par lietām, kas man patiešām ir svarīgas. Negribētu vienkārši uzrakstīt dziesmu, kurai nav nekāda vēstījuma. Man jāsajūt, ka ar katru dziesmu es patiešām vēlos kaut ko pateikt. Pat ja tas ir kaut kas mazs.

Tavā mūzikā ir daudz personīgu tēmu. Kā mūzikas radīšana palīdz izzināt un paust savu identitāti un pieredzi?

Man šķiet, ka mūzika aizņem tik lielu daļu no manas dzīves, ka dažreiz ir grūti tās nošķirt. Es vēlos strādāt pie tā, lai atbrīvotu pietiekami daudz vietas personīgajai dzīvei. Un patiešām saprast, ka tās ir divas lietas, kas nav visu laiku jāsaista kopā. Mūzikā mani nākamie mērķi ir vienkārši koncentrēties uz dzīvo mūziku, izkopt dzīvo uzstāšanos. Tas ir tas, ko man ļoti patīk darīt – patīk to pilnveidot un strādāt pie nākamā gada Eiropas turnejas. Mēs brauksim arī uz Latviju, kas ir patiešām aizraujoši. Es domāju, ka man būs daudz laika, lai sagatavotos un koncentrētos uz to un vienkārši turpinātu rakstīt dziesmas, kas man daudz nozīmē, un dalīties ar tām visā pasaulē. Es nevaru sagaidīt savu nākamo dziesmu, kas iznāks jau drīzumā.

Vai tu esi laimīgs?

Esmu ļoti laimīgs, jā! Tas, ko piedzīvoju pēdējo pāris mēnešu laikā, ir vairāk, nekā spēju nosapņot. Es iemācījos nebaidīties atvērties un būt es pats, un tas man deva daudz spēka, un tas mani aizveda pie īstajiem cilvēkiem – te es domāju savu kopienu, draugus un arī cilvēkus, kuri klausās manu mūziku. Esmu vietā, kur man apkārt ir pareizie cilvēki, un tas mani padara par vislaimīgāko cilvēku.