Pērn līdz ar aizrautīgi eiforiskām simfoniskām lappusēm, kino piedzīvojumu paspilgtinošām skaņu gleznām un asprātīgiem dzejas interpretējumiem vokālajā lirikā Dzenīša lielisko formu apliecināja arī īpaši Reinim Zariņam rakstītais cikls, kura oriģinālnosaukums ir šāds: "Octagon. Episodi e sonata”. Pirmatskaņojumu tas piedzīvoja 9. septembrī Latgales vēstniecībā "Gors", izvēršoties par izcilā pianista solokoncerta augstāko virsotni.
"Līdz šim klaviermūzika nav bijis mans iecienītākais žanrs. Esmu gan rakstījis klavierkoncertu, kas veltīts citam man ļoti mīļam pianistam - Vestardam Šimkum, arī vēl šo un to, bet nevaru teikt, ka klavieres būtu īpaši mīlējis - esmu iemīlējis konkrētus izpildītājus, un, tieši pateicoties viņiem, arī repertuārs radās. Reinis ar savu spēli mani ļoti iedvesmoja atkal pievērsties klavierēm, un šoreiz - klavierēm vienām pašām. Tas man pavisam rets gadījums," dažas dienas pirms pasaules pirmatskaņojuma intervijā Rūtai Paulai atzina komponists.
Ciklu veido septiņas miniatūras un viena lielāka forma. "Bet sanācis tā, ka, reālajā laikā klausoties un spēlējot, dažas no formām tuvinās lielajai formai," atzīmē Dzenītis.
Darba ideja līdzinās Pītera Brēgela slavenajai gleznai "Bābeles tornis" - tajā attēlota celtne, ap kuru veidojas neliela pilsētiņa, un tēli, kas ņudz apkārt, ir pārsteidzoši kontrastaini. Tur notiek vesela pasaule.
"Un tad nu šī Sonāte centrā ir kā tā apjomīgā celtne, kas ne vienmēr no sevis izdveš gaismu - arī šajā gadījumā tā ir visdramatiskākā cikla daļa, kurai apkārt ir ļoti eklektiskas miniatūras. Tas bija pārbaudījums man pašam - eklektiski parādīt dažādus stilus. No klajas romantikas un sentimenta, kas mūsu dvēselēm ļoti tuvs, līdz racionāli veidotai mūzikai, taču šo racionālismu esmu mēģinājis padarīt emocionālu un enerģētisku," savu darbu raksturo Dzenītis. Viņš neslēpj, ka līdzās Brēgela mākslai cikla tapšanu iedvesmojuši vēl citi aspekti. Tas ir viņa ceļojums uz Grieķiju.
"Pirms divām vasarām pakavējos burvīgajā Grieķijā, tās vidienē, karstumā, un dažas ainas saistītas ar turienes karstuma un skaņu izjūtām. "Cikāžu roks", piemēram. Arī "Ieelpa" un "Izelpa". "Zaļās ēnas" - Grieķijā bija interesanti redzēt, ka tās patiešām mēdz būt arī zaļas - naktī! Pa vidu - dažas latviskas izjūtas - daļa "Latviešu romance. Oktobris".
"Gribētu cerēt, ka tas varētu kļūt par repertuāra skaņdarbu, tāds asarains, visiem labi saprotams," pasmīn Dzenītis.
“Lielās mūzikas balva 2017"
“Lielās mūzikas balvas 2017" pasniegšanas ceremonija norisināsies 6. martā Latvijas Nacionālajā operā. Plkst.19.00 tā būs klausāma arī Latvijas Radio 3 “Klasika” un replay.lv tiešraidē, bet pēc plkst. 22.00 skatāma arī Latvijas Televīzijā.
Sonāte ir tumšais centrs, bet tas viss pavēršas gaišā, siltā, saulainā virzienā. Kaut kādam kontrastam ir jābūt. "Kā jau daudzi šodienas domātāji izteikušies - pozitīvā domāšana nemaz nav veselīga!" uzsver Dzenītis. Vaicāts, vai skaņdarbs ir tehniski grūts, Andris nosmej: "Savā ziņā mūsu komponistu vidū esmu leģendārs, jo vienmēr parūpējos, lai izpildītājam būtu, ko darīt...
Daži labi jau ir izteikušies, ka pēc nāves droši vien nonākšu vietā, kur pats spēlēšu savus darbus...
Reti savus pirmatskaņojumus atstāju pašplūsmā, ļaujot pašam izpildītājam bez komentāruiem izurbties cauri. Taču šis ir gadījums, kad izpildītājs jūt un spēj visu pasniegt tā, kā esmu to domājis. Reinis, tāpat kā Vestards, ir brīnišķīgs laikmetīgās mūzikas atskaņotājs, ne tikai klasikas interprets. Tas nepiemīt katram izpildītājam, ka viņš ne tikai izjūt pienākumu to atskaņot, bet arī to jūt."
