Atjaunojuma muzikālais vadītājs ir Mārtiņš Ozoliņš, bet režisors – Juris Žagars.
Radošā grupa uzsver – lai arī izrāde pilnībā būvēta uz Andreja Žagara inscenējuma pamatiem, tā tomēr nebūs pilnīgi kopija, jo laiks un cita solistu paaudze ienes savas korekcijas.
Veidojot iestudējumu pirms 15 gadiem, Andrejs Žagars operas darbību no 18. gadsimta Krievijas pārcēla uz mūsdienu Pēterburgu. Kā jau tas viņam bija raksturīgs – visiem tēliem viņš izdomāja biogrāfijas, lai tie skatītājam atklātos pēc iespējas ticamāki un atpazīstamāki.
No klasiskā trijstūra – Hermanis, Liza un Grāfiene – viņš kā galvenos izcēla Hermani un Lizu – tieši viņu abu apsēstību un tieši viņu abu mīlestību.
Andrejam Žagaram bija ļoti augstas prasības pret dziedātājiem – gan vokāli, gan aktieriski. Un viņa iestudējumā arī tolaik dziedāja Aleksandrs Antoņenko, Kristīne Opolais, arī Jeļena Obrazcova un citi spoži solisti.
Šai saistībā – sapulcināt spēcīgu solistu sastāvu – par ļoti svarīgu savu uzdevumu uzskatījusi arī atjaunojuma radošā komanda.
Muzikālais vadītājs un diriģents Mārtiņš Ozoliņš apliecina, ka tas arī izdevies, un tieši šīs citas paaudzes balsis un arī cits laika konteksts atjaunojumam piešķirs jaunas, atšķirīgas krāsas.
Mārtiņš Ozoliņš skaidro: “Tā kā tie cilvēki, kas ļoti spilgti atceras, kā tas ir bijis, atnākot uz šejieni, iespējams, ka viņi ieraudzīs kaut ko pavisam citu. Kaut gan dekorācijas, režija, tas būs tieši tas pats, bet jāsaprot, ka katrs izpildītājs iestudējumā ienes savādāku emocionālo paleti un nav iespējams atkārtot Kristīnes Opolais, Aleksandra Antoņenko tēlus uz skatuves.”
Atjaunojuma režisors Juris Žagars stāsta, ka savulaik ar brāli daudz apsprieduši viens otra darbus, pārrunājuši, strīdējušies, un “Pīķa dāma” nav bijusi izņēmums.
Tagad tas Jurim Žagaram palīdz strādāt pie atjaunojuma, kur viņš kā galveno savu uzdevumu redz – palīdzēt dziedātājiem izpausties aktieriski.
Hermaņa lomā atjaunojumā iejutīsies krievu tenors Sergejs Poļakovs, kurš šobrīd strauji gūst atzinību izcilos opernamos visā pasaulē, Lizas lomā būs starptautisko konkursu laureāte, ukraiņu soprāns Anna Bondarenko vai Maskavas Muzikālā akadēmiskā teātra soliste Inna Kločko, Grāfienes lomā – Ilona Bagele vai Andžella Goba.
Tomski interpretēs izcilais baltkrievu baritons Vladislavs Suļimskis, kurš šobrīd ir Sanktpēterburgas Marijas teātra solists.
Uz jautājumu, vai Žagara interpretācijā viņš iestudējumā jūt Pēterburgas atmosfēru, Suļimskis atbild, ka, viņaprāt, tas šajā versijā nav tik svarīgi, kaut arī zemapziņas līmenī skatītāji "Pīķa dāmu" vienmēr saista ar Pēterburgu, lai arī kur tās darbība netiktu pārcelta.
Suļimskis stāsta: “Ir režisori, kas cenšas no tā distancēties. Piemēram, es piedalījos iestudējumā Štutgartes operā, kur darbība notika trakomājā, bet arī šajā gadījumā es centos palīdzēt režisoram kaut ko no Pēterburgas gaisotnes tomēr izrādē ienest.”
Attiecībā uz Andreja Žagara iestudējumu – es nevaru teikt, ka tas man kaut kā ļoti saistītos tieši ar Pēterburgu. Bet šajā iestudējumā tas arī nav tik ļoti svarīgi.
Režisors šeit uzsvaru ir licis uz cilvēciskajām attiecībām – mīlestību, naidu, greizsirdību, ļaunumu. Es tad arī centīšos ar savu lomu to atspoguļot.”
Ukraiņu soprānam Annai Bondarenko šī būs debija gan Latvijas Nacionālajā operā, gan arī Ļizas lomā.
“Ļizas loma ir ļoti interesanta, dramatiski piesātināta un psiholoģiski sarežģīta. Ļizai ir ļoti smalka dvēsele, tai pašā laikā viņa ir kaislīga sieviete, kas neprātīgi iemīlējusies Hermanī, un līdz pat pēdējam brīdim viņa netic tam, ka viņš ir varējis izdarīt noziegumu, varējis noslepkavot.
Man viņu atveidot nav viegls uzdevums, bet esmu priecīga šo lomu slīpēt kopā ar šo lielisko radošo grupu, kas no manis pieprasa ne tikai skaistu balsi, bet arī dažādas balss krāsu nianses, kas pēc iespējas dziļāk atklātu Ļizas dramatiskās iekšējās izjūtas,” atzīmē Anna Bondarenko.
Atjaunojuma pirmizrāde Andreja Žagara iestudētajai operai “Pīķa dāma” būs skatāma 20. februārī, bet pirmizrādes nedēļa tiks ievadīta ar “Sarunām pirms pirmizrādes”, un tās operas Jaunajā zālē notiks 17. februārī.
