"Interesanti, ka līdz ar vīrusu "Brexit" jautājums britu medijos ir pilnīgi pazudis. Manu draugu, paziņu un kolēģu vidū nepazīstu nevienu cilvēku, kurš būtu balsojis par "Brexit", izņemot dažus ļoti inteliģentus vecākās paaudzes cilvēkus. Protams, uztraukums ir liels, jo sekas sāksim izjust tikai nākamā gada janvārī. Kas notiks visās mākslas un izglītības jomās ar studentiem, orķestriem, koriem...
Pie brīvības jau cilvēks pierod ļoti ātri – pie nebrīvības nevar pierast, ko mēs vēl atceramies no padomju laika. Visiem, protams, ir lielas bažas, ko "Brexit" nesīs mums, mūziķiem.
Mēs visi esam atkarīgi no brīvas braukāšanas, no bezvīzu režīmiem – vismaz Eiropā tas ir padarījis mūsu dzīvi daudz skaistāku, vērtīgāku un pilnasinīgāku. Par to šobrīd ir milzīgas debates. Vienīgā cerība – un to esmu pārrunājis ar daudziem draugiem un kolēģiem – varbūt Covid-19 vīruss ieviesīs kādu pagrieziena punktu. Nākotni neviens, protams, paredzēt nevar."
Pašam Paulam Putniņam beidzamajā laikā bijis ļoti daudz koncertu un operu iestudējumu, kas viņam sniedzis lielu gandarījumu – nesen viņam bijusi iespēja piedalīties visās Mocarta operās ar da Pontes libretu – dziedājis Figaro "Figaro kāzās", Leporello "Donā Žuanā" un donu Alfonso "Tā dara visas".
"Šobrīd manā repertuārā un radošajā nākotnē ir diezgan liels pagrieziena punkts, jo pavisam nesen esmu atklājis, ka man ļoti piestāv Vāgnera repertuārs," stāsta dziedātājs,
kurš no Anglijas respektablās koncertorganizācijas "Mastersingers" saņēmis vērtīgu atbalstu, lai varētu brīvi iemācīties Votāna partiju visās Vāgnera tetraloģijas "Nībelunga gredzens" operās. "To es arī tagad daru – mācos..."
Krīzes laiku Pauls Putniņš kopā ar savu dzīvesbiedri Diānu Ketleri pavada Latvijā. "Sapratām, ka mums ļoti svarīgi atrasties tuvu savām ģimenēm – sevišķi tāpēc, ka mūsu abu ģimenēs ir gados vecāki cilvēki.
Šobrīd mums visiem jābūt ļoti atbildīgiem, disciplinētiem un jārūpējas par savām ģimenēm un ne tikai par tām – arī par saviem kaimiņiem, kuri ir gados vecāki. Ja mēs varam palīdzēt vai ja mums var kāds palīdzēt – tas šobrīd ir svarīgāk par visām citām prioritātēm. Tajā pašā laikā esmu šeit ieradies ar notīm – man līdzi ir "Valkīra". Tā ka Vāgners nekur neaizmuks! (..) Kopumā esmu ļoti labā garastāvoklī – mums visiem šajā situācijā jāatrod kaut kas pozitīvs. Viena no labajām lietām – jūtu, ka ģimenes satuvinās, mēs apstājamies mazliet, padomājam par to, kas dzīvē svarīgs."
Tajā pašā laikā Pauls pasmejas, ka šāda situācija dziedātājam nemaz neesot tik neparasta. "Mēs esam pieraduši atrasties vieni paši tālu no mājām, vieni paši savā istabā, ar savām notīm.
Esam pašdisciplinēti, mācāmies jaunu repertuāru un jaunas lomas, un tas pārsvarā notiek vienatnē. Mēs rūpējamies par savu veselību un uzturu.
Kas attiecas uz situāciju Latvijā – redzot, kas notiek Itālijā, nevaram atļauties domāt, ka šeit tā noteikti nenotiks.
Ir ārkārtīgi svarīgi tas, ko uzsver mūsu veselības ministre Ilze Viņķele – ka šī slimība ir mūsu visu personīga atbildība. Ja visi ievērosim Pasaules Veselības organizācijas norādījumus, ko mēs kā dziedātāji parasti ievērojam... Tie ir pieci punkti – tās ir lietas, ko mēs katrs varam darīt lietas labā. To, ka rokas jāmazgā 20 sekundes, tagad jau visi laikam zinām caur medijiem. Otra lieta – šķaudot vai klepojot seja jāaizsedz ar elkoni. Trešā lieta – nevajadzētu aiztikt seju, un to ir pārsteidzoši viegli iemācīties, kādu laiku uzvelkot rokās cimdus! Ceturtais – ieturēt distanci, neskrienot viens otram virsū. Piektā lieta – ja ir simptomi, mums vienkārši jāpaliek mājās. Ja visi ievērosim šos piecus principus, varbūt nemaz tik slikti mums neies. (..) Jācer uz labāko, bet jāgatavojas sliktākajam – domāju, šajā brīdī tas teiciens ir ļoti trāpīgs."
