Dzejnieks Jānis Peters sākotnēji pretojies idejai par jubilejas koncertu, jo tāds "Arēnā Rīga" tika rīkots jau uz viņa 75. dzimšanas dienu.
Šoreiz koncerta nosaukums – "Dzejnieka sirdsvārdi", bet kuri no neskaitāmajiem viņa sarakstītajiem dzejoļiem izskanēs koncertā, Jānis Peters nav zinājis līdz pēdējai dienai. Un tad var arī gadīties, ka pašam jājautā – vai tad arī šis ir manis rakstīts?
"Tā mēdz būt, tā mēdz būt ne tikai man, bet arī Raimondam Paulam. Viņš brīžiem tā brīnās, ak šito es esmu sarakstījis?" atzina dzejnieks.
Tieši Raimondu Paulu Peters min, jautāts, kā tas nākas, ka tieši viņa dzeja kļuvusi par vārdiem tik daudzām tautā zināmām un mīlētām dziesmām, arī uz teātra skatuves un kino.
"Tā kā viņš ir nenogurdināms, viņš grib nepārtraukti, nepārtraukti. Dod man mūziku un pēc stundas prasa, nu, kur tie vārdi?
Un tad, redziet, ko Raimonds Pauls sāk darīt, to kaut kā mākslīgi vai dabiski atdarina," klāstīja Jānis Peters.
Dziedātājs Normunds Rutulis atklāja: "Mēs tieši kaut kad ar kolēģiem runājām par to, cik dzejniekam ir jābūt viszinošam. Reti kurš dzejnieks izmanto tādus salīdzinājumus, kā to dara Jānis Peters. Un es tiešām jūtos ļoti pagodināts, ka manā repertuārā vismaz daļa ir tieši šī tandēma – Paula/Petera dziesmas."
Tikmēr aktieris Jānis Paukštello atzina: "Es viņu sajūtu, jā. Es esmu laimīgs cilvēks, ka es esmu piedzimis šajā pasaulē. Es varu darīt to, ko man gribas. Dziedāt Paula dziesmas un runāt Petera dzeju. Super, paldies, Jāni!"
"Es sevi uzskatu par dzejnieku, bet tauta mani uzskata par dziesminieku. Es gribu būt dzejnieks! Un es gribu tajās dziesmās arī pilnvērtīgu dzeju ielikt.
Vārdi un mūzika ir jāsalaulā kopā. Lai tos nevarētu atraut," sacīja dzejnieks.
