Knauzers – “Soy Luna”
Pamatoti par Latvijas industriālās mūzikas pionieri dēvētais Reno Krauklis jeb Knābis, kā viņu vairāk pazīst attiecīgajā mūzikas žanrā, augustā pārsteidzis ar jaunu skaņdarbu, kas šoreiz izdots zem segvārda Knauzers, ko Reno/Knābis izmanto jau kādu laiku. “Soy Luna” ir no mūziķa albuma “Astro Saga Con Mongo”, kurš tapis pandēmijas laikā. Savā ziņā šī klaustrofobiskā noskaņa atspoguļojas arī “Soy Luna”, taču komplektā ar vibrējošo skaņu, tumšajiem bītiem un noskaņu vienlaikus atgriež prātu nakts dzīvē. Piemēram, ballītē kaut kādā Berlīnes pagrabā, kas ir bijusi tava labākā mūžā, bet kuru tu, visticamāk, neatceries.
Evija Vēbere – “Ir ļoti”
Bez īpašas ažiotāžas savu otro solo albumu rudens sākumā izdevusi viena no pašmāju jaunajām mūziķēm – Evija Vēbere. Albums “KĀ” ir it kā ļoti īss, bet jāpiekrīt Vēberes sacītajam intervijā raidījumā “Mūzikas Sirds” – tas ir precīzi tik garš, cik tam organiski vajadzētu būt. Proti, tas ir tik hipnotizējošs, ka 27 minūtes šķiet kā vesela stunda. Ne sliktā nozīmē, bet psihodēliskā. Kā jau iepriekšējos Vēberes darbos, īpaša uzmanība jāpievērš skaņu niansēm, kas arī šeit ir atstrādātas perfekti. Minētajā intervijā mūziķe teica, ka viens no viņas mīļākajiem albumiem ir 2001. gada Bjorkas “Vespertine”, un, manuprāt, singls “Ir ļoti” tam kalpo kā spilgts piemērs.
Debesis, Vendenbaums, Rajona Kapelmeistars & "Rūgtais gurķis" – “Citādāk (Piedod, draugs)”
Pretendējot uz visgarāko darba apzīmējumu Latvijas mūzikā pēdējos gados (ja skatās gan uz dziesmas nosaukumu, gan to izpildītāju daudzumu) jaunie Cēsu mūziķi Debesis, Vendenbaums, Rajona Kapelmeistars un duets "Rūgtais gurķis" izdevuši pirmo singlu no sava albuma “Latvietis Vulgaris”. Pati grupa raksta, ka dziesma esot par “attiecībām ar līdzcilvēkiem, uzdzīvi un iekšējo jūtu pasauli”, lai gan es liktu uzsvaru uz to vidējo variantu. Indie-šlāgerisks skaņdarbs, kas noteikti varētu iet pie sirds, piemēram, "Čipsis un Dullais" faniem.
Dr.Alčēmijs – “Diena pēc vakardienas”
“Sveiciens septembrī, pēc lieliski siltās vasaras!” ir faktiski pats precīzākais, ko pateikt par instrumentālo darbu “Diena pēc vakardienas”, un paldies pašam Doktoram Alčēmijam par šo ideju dziesmas aprakstā. Elektroniskās mūzikas autors un producents Alvis Lapiņš, kurš mūzikā ir jau vismaz 20 gadus, piedāvā to, kas man personīgi ļoti pietrūkst latviešu mūzikā – saulrieta noskaņās ieturētu elektronisku mūziku, kura vibrē starp deep-house (noskaņa), trip-hop (bīti) un neizmērojami romantisku un empātisku vaibu, šajā reizē vēl arī pastiprinātu ar pūšamajiem instrumentiem vai to sempliem, kas savukārt rada džeza sajūtas. Burvīgs skaņu kokteilis.
"PLOSIVS" – “Hit The Breaks”
"PLOSIVS" ir jauna amerikāņu punk-rock grupa, kuras dalībnieki gan nemaz tik nepieredzējuši nav. Džons Reiss (ģitāra, vokāls) ir spēlējis pat ļoti daudzās grupās, Robs Krauss ir plašāk zināms kā "Pinback" dalībnieks, bundziniekam Atomam Vilardam arī plaša karjera, ieskaitot īsu brīdi "Offspring", bet šobrīd vairāk asociējas ar "Against Me!'' daiļradi, un tas pats principā attiecināms arī uz basģitāristu Džordanu Klārku. Pērnā gada beigās četrotne ierakstījusi savu debijas singlu un šobrīd plāno pirmos koncertus. Minētais debijas singls “Hit The Breaks” nupat izdots studijas versijā.
"Spectres" – "Tell Me"
Vēl tikai pērn Vankūveras kvintets "Spectres" izdeva savu ceturto albumu "Nostalgia", kā gadu vēlāk jau izziņojuši jaunu – "Hindsight", kas tiks izdots novembrī. Grupai ļoti patīk spēlēties ar dažādiem mūzikas žanriem. Ja "Nostalgia" stūres rata kurss bija vairāk vērsts post-punk virzienā, tad gaidāmās plates pirmais singls "Tell Me" izklausās kā burtiski nočiepts no kāda 80. gadu neizdota "New Order" ieraksta gan bungu mašīnas ritma dēļ, gan saulainās kopainas, kura stipri kontrastē ar "Nostalgia" dzirdētajām skumjām un... Nostalģiju.
"The Fiery Furnaces" – "The Fortune Tellers Revenge"
Nospēlējuši savu līdz šim pēdējo koncertu Barselonas "Primavera" festivālā 2011. gada maijā, amerikāņu indie-rock veterāni "The Fiery Furnaces" teica, ka mazliet iepauzēs. "Mazliet" izvērtās gandrīz desmit gadu garumā, jo tikai pērn pēc deviņu gadu pauzes grupa nāca klajā ar jaunu dziesmu, kā arī naivi saplānoja koncertus 2020. gadā, kurus zināmu iemeslu dēļ, protams, nācās atcelt. Šis singls bija "Down at the So And So On Somewhere", kas tika izdots uz Džekam Vaitam piederošās izdevniecības "Third Man Records" 7 collu vinila platē kopā ar B-puses dziesmu. Tagad šī dziesma pieejama arī tiem, kam nav plašu atskaņotāja. Atšķirībā no A-puses gabala, "The Fortune Tellers Revenge" ir daudz samtaināks un piezemētāks darbs.
"Makthaverskan" – "This Time"
Mazliet ironiski šķiet, ka pat vairāki mūzikas mediji Zviedrijas dienvidpilsētas Gēteborgas kvintetu "Makthaverskan" dēvē par “dream-rock” apvienību. Šis tas no sapņainas mūzikas tur ir, noteikti daudz kas no shoegaze žanra, bet man pēdējie divi grupas albumi (diemžēl neesmu dzirdējis debijas ierakstu) vairāk izklausās pēc emocionālas psihoterapijas. Jaunākā singla "This Time" pēdējais pantiņš ir šāds: "Shame, such a shame / To end things this way / Self hate, oh, self hate / Why won’t it go away”. Tas, ko gēteborgieši māk vislabāk (un tādējādi mazliet apmuļķo), ir spēja šīs diezgan smagās tēmas par sevis nīšanu (šajā gadījumā) vai pamešanu, bērnības traumām (iepriekšējā albumā) saskrūvēt kopā ar sapņainām un ļoti melodiskām, mīlīgām melodijām, kurās tikai dažreiz pa īstam uzsprāgst grupas solistes Majas Milneres balss (labākais piemērs – fantastiskais 2017. gada singls "Witness"). Ievērojot tradīciju, proti, izdot albumus ik pēc četriem gadiem, arī 2021. gadā "Makthaverskan" sagaidāms jauns ieraksts "För Allting", kurš veikalos nokļūs 12. novembrī.
"Nick Cave and The Bad Seeds" – "Earthlings"
2019. gadā ar vienu no tā gada izcilākajiem albumiem "Ghosteen" savu triloģiju noslēdza "Nick Cave and The Bad Seeds", pa starpu paviesojoties arī Latvijā. Jau pagājušajā mēnesī Niks Keivs un grupa izziņoja 22. oktobrī gaidāmu izlasi ar nosaukumu “B-Sides and Rarities Part 2”, kas sekos B-pušu skaņdarbu pirmajai izlasei, ko "The Bad Seeds" izdeva 2005. gadā. Mēnesi vēlāk grupa izdevusi dziesmu "Earthling", kas ierakstīta minētā albuma "Ghosteen" sesiju laikā. Preses paziņojumā Niks Keivs šo dziesmu ir nosaucis par "iztrūkstošo albuma posmu", kas liek jautāt, kāpēc šis gabals netika iekļauts sākotnēji albumā, jo muzikāli tas tur iederētos perfekti. Gluži kā "Ghosteen", arī "Earthlings" izklausās pēc atvadām no skumjām un jaunas lappuses uzšķiršanas, vienlaikus raisot gan asaras, gan mierinājumu.
"Pillow Queens" – "Rats"
"Pillow Queens" ir salīdzinoši jauna grupa no Īrijas galvaspilsētas, kas savu debijas albumu "In Waiting" izdeva precīzi pirms gada. Taču rokas pandēmijas klēpī nav likuši. Ir bijusi kaverversija "The Cranberries" dziesmai "When You’re Gone", ir bijusi uzstāšanās debija ASV televīzijā (vēlajā šovā ar Džeimsu Kordenu), kā arī parakstīts līgums ar "Royal Mountain Records". Par otro studijas albumu gan ziņu nav, bet ir izdots jauns singls "Rats". Interesanti, ka dziesmā dzirdami arī līdzdziedātāji no koncerta, ko grupa ierakstīja vēl pirms pandēmijas. Šī atmosfēra jūtama arī dziesmas videoklipā, kur grupa apvienoja savus draugus, lai "radītu koncerta simulāciju", kā norādīts singla preses paziņojumā.
"Ploho" – "Нулевые"
Novosibirskas grupa "Ploho", kura ir viesojusies arī Latvijā, februārī izdeva savu jaunāko albumu "Фантомные Чувства". Grupas daiļrade ļoti bieži salīdzināta ar leģendārās krievu apvienības "Kino" skanējumu, bet, šķiet, jaunākais singls "Нулевые" ar bungu mašīnas ritma līdzībām un ierasti zemo Viktora Užakova balss tembru vismaz man rada vislielākās līdzības. Ja precīzi, tad ritma un ģitāras skaņas ziņā es diskotēkā to noteikti nebaidītos samiksēt ar Coja grupas "Peremen".
"Trentemøller" – "In The Gloaming"
Īstā vietā un laikā – rudenī – ar jaunu ierakstu atgriežas pieredzējušais elektroniskās mūzikas producents "Trentemøller" no Dānijas. Viņa jaunākais albums "Memoria", kurš sekos 2019. gada "Obverse", tiks izdots novembra sākumā, bet jau šobrīd varam baudīt tā pirmo singlu "In the Gloaming". Kopā ar "Trentemøller" tipiski sentimentālajām sintezatoru partijām šis skaņdarbs izceļas ar kjūrisku (no "The Cure" -red.) ģitāras pavadījumu, sagādājot vēlmi paskumt un iegrimt pārdomās.
