Jaundarba atskaņojumā piedalās flautiste Dita Krenberga, Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Māris Sirmais. Multimediālo uzvedumu veido režisors Roberts Rubīns, telpu iekārto scenogrāfs Didzis Jaunzems, gaismu mākslinieks ir Mārtiņš Feldmanis.
Simfonijas kodols ir Ešenvalda komandas biedru – režisora Renāra Vimbas un operatora Daiņa Juragas – nofilmētie 25 stāstnieki. 2017. gada vasarā triumvirāts devās radošajā ekspedīcijā apkārt pasaulei iepazīt vulkānus, uzmeklēt stāstniekus un ar seismologu un vulkanologu atbalstu izstaigāt vulkānisko aktivitāšu takas.
Ēriks Ešenvalds saka: “Kaut kur netālu no izspļauto akmens un izdedžu krāvumiem, starp lavas uguns un putekļu dubļu straumēm, draudošās magmas dziļajos apcirkņos un karsto geizeru dūmeņos brīdī, kad zeme drebēja, debess aptumšojās un šķita, ka pasaulei gals klāt, vietējām tautām piedzima mīti, leģendas un tautasdziesmas par vulkāniem – “kad akmeni sit, tas izraud uguni”; “un mīlētāji pārtapa par vulkāniem – vienmēr blakus un ar degošu mīlestības liesmu sevī”; “pēc četrām stundām vīrs izkāpa no krātera un atgriezās mājās; izrādījās – bija pagājuši veseli četrdesmit gadi”; “Zemes māte sūtīja savus dēlus, jaunos vulkānus, pa pasauli sev mājvietu meklēt. Vieni apmetās uz salām, citi vēl kaut kur, bet tie trešie nokāpa teiksmainajā zemūdens pasaulē.” Šajā simfonijā esmu iekausējis tautu kultūrvēsturisko mantojumu par vulkāniem. Kā plūstošas lavas bizē ar savu flautu to visu koncertā sapīs un savīs soliste Dita Krenberga.”
Ēriks Ešenvalds ir viens no visā pasaulē visvairāk atskaņotajiem Latvijas komponistiem. No Vitas Kraujas sarunas ar Ešenvaldu nedēļrakstā “Kultūrzīmes” 2017. gada 29. novembrī uzzinām, ka Ērika mūzika katru dienu skan vairākās pasaules koncertzālēs vai baznīcās. Jau 2014. gadā Edition Peters pārstāvis teicis, ka saskaņā ar nošu izplatības un koncertafišu datiem Ešenvalds ir piektais visvairāk atskaņotais mūslaiku komponists.
Iepriekšējais Ērika Ešenvalda aplūkotais dabas fenomens bija ziemeļblāzma. Tai par godu tapa uzvedums “Ziemeļu gaisma”, kas ieguva Lielo mūzikas balvu 2015 kategorijā “Gada uzvedums”. 2017. gada novembrī uz ekrāniem parādījās Renāra Vimbas filma “Ziemeļu gaisma. Komponista dienasgrāmata”, kurā dokumentēts Ērika Ešenvalda, Renāra Vimbas un operatora Daiņa Juragas ceļš pretī ziemeļblāzmai Norvēģijā, Islandē, Grenlandē un Aļaskā.
Ērika Ešenvalda “Vulkānu simfonija” ir viens no LNSO iestudētajiem Latvijas komponistu jaundarbiem, kas veltīti Latvijas simtgadei. No šī jaundarbu cikla līdz šim izskanējusi Riharda Dubras oratorija “Marija” un Artura Maskata “Baltijas dziesmas”. 2018. gada oktobrī notiks Pētera Vaska Obojas koncerta pirmatskaņojums, savukārt 2019. gada augustā gaidāms Andra Dzenīša jaundarbs.
Uzvedums “Vulkānu simfonijas” top, sadarbojoties Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim un koncertzālei “Cēsis”. Koncerta sākums 19.00.
