Cēsīs notiks jauns festivāls «Pētera Vaska mūzikas aprīlis»

Pētera Vaska mūzika koncertzāles “Cēsis” veidotajās programmās skanējusi bieži, un tā šai zālei ļoti piestāv. Pēteris ir dabas, ne bruģa cilvēks. Viņš māk priecāties par visiem gadalaikiem, bet pavasara atgriešanās brīnumu svin īpaši. Komponists dzimis 16. aprīlī, un viņa mūzikas pirmais festivāls norit īsi pirms un neilgi pēc šī datuma.

“Pēteris Vasks ir visvairāk atskaņotais latviešu komponists ārvalstīs. Viņa radītā mūzika skan lielākajās koncertzālēs, labāko mūziķu izpildījumā visā pasaulē. Mēs vēlamies, lai Latvijā par Vaska mūzikas mājvietu kļūtu koncertzāle “Cēsis”, un viņa mūzikas cienītāji ik gadu aprīlī var pulcēties šeit, lai atkal un atkal baudīto pārpasaulīgo skaņdarbu burvību. Pirmā festivāla koncertos skanēs tikai un vienīgi Pētera Vaska mūzika. Turpmākajās programmās iecerēts iekļaut arī Vaskam radniecīgu un nozīmīgu komponistu skaņdarbus,” festivāla ideju atklāj koncertzāles “Cēsis” mākslinieciskā vadītāja Inese Zagorska.

Pirmā festivāla “Pētera Vaska mūzikas aprīlis” koncertprogrammās iekļauti senāk rakstīti populāri Pētera Vaska darbi un jaunāku laiku kompozīcijas. Te pārstāvēti visi komponista daiļrades posmi, un festivāla laikā ar mums caur mūziku sarunāsies gan savulaik apbrīnotais jauneklis brīvdomātājs, gan tas briedušais vīrs, kurš, jau palielus gadskaitļus nesdams, joprojām ir mundrs un sparīgs, pret pasauli dzirdīgs, pret mūziku bijīgs.

“Satraukumā un nepacietībā gaidu mūsu satikšanos! Latvija man ir mīļa, bet ir dažas vietas, kas ir īpaši tuvas, un viena no tādām ir Cēsis. Tepat netālu - Ķempju pagastā, ir manas mātes dzimtā vieta, bet Amatciemā jau vairākus gadus izdzīvoju skaistās vasaras un bieži varu baudīt augstvērtīgus koncertus Cēsu koncertzālē. Un piedāvājums sadarbībai, veidojot jaunu festivālu, mani ļoti iepriecināja. Kuram komponistam gan nepatīk, ja viņa mūziku atskaņo. Mūziku mēs radām klausītājam, un, ja tā netiek spēlēta, tad ir mirusi. Tai jāskan, tai jābūt iespējai uzrunāt klausītājus. Mans galvenais iedvesmas avots vienmēr ir bijusi mūsu zeme, tauta, arī tās vēsture. Priecāšos, ja manā mīlestībā un ticībā radītie skaņdarbi uzrunās arī jūs,” teica komponists Pēteris Vasks.

Festivāla programmu veidojis pats komponists. Viņš būs klātesošs arī visos koncertos, un klausītājiem būs iespēja Pēteri Vasku sastapt, ar viņu runāt pirmskoncerta sarunās.

Koncertos skanēs 70. gadu vidū tapusī staltā kordziesma “Māte Saule” un noslēpumainais hepenings “Trīs skatieni”, būs 80. gadu trakā “Zīles ziņa” un emocionāli aizraujošais trio "Episodi a canto perpetuo", būs 90. gadu šedevri “Mūsu Tēvs”, "Dona nobis pacem" un Gidonam Krēmeram rakstītais Vijolkoncerts “Tālā gaisma”, ko festivālā spēlēs Zviedrijā dzīvojošais britu vijolnieks Hugo Tičati, kas labi zina Vaska darbus. Baudīsim dabasskatus ar “Līdzenuma ainavām” gan klaviertrio, gan kora versijā, būs arī “Zaļā ainava” un Mātes Terēzes godinājums.

Festivālu vainagos Pētera Vaska skaņdarbi stīgu orķestrim, ko klausīsimies "Sinfonietta Rīga" un Pētera Vaska, iespējams, garīgi tuvākā domubiedra, somu diriģenta Juhas Kangasa lasījumā. Valsts kamerorķestris un Juha Kangass atskaņos Vijolkoncertu un simfoniju “Balsis”.

Instrumentālās kamermūzikas programmu festivālā atskaņos koncertzāles “Cēsis” 2018. gada rezidējošais ansamblis "Trio Palladio", kurā spēlē trīs Lielās mūzikas balvas laureāti – vijolniece Eva Bindere, čelliste Kristīne Blaumane un pianists Reinis Zariņš.

Savukārt kormūzikas koncertā klausīsimies daudzām starptautiskām konkursu uzvarām vīto jauniešu kori “Kamēr...”, kas sava vadoņa Jāņa Liepiņa vadībā muzicēs kopā ar Pētera Vaska mūzikas atskaņošanā rūdīto Spīķeru kvartetu.