Latvijas Nacionālās operas solistu koncertmeistare Ērika Millere izveidojusi daudzkrāsu virkni no latviešu komponistu solodziesmām, kuru skaitā ir dažas labi zināmas, bet lielākā tiesa – vai nu aizmirstas, vai vismaz sen nespēlētas.
Programmas centrā – patriarhs Jāzeps Vītols un divi jubilāri, kas savulaik studējuši pie Vītola un ir totāli sava skolotāja pretmeti mūzikā: abi ievērojamie simtgadnieki Tālivaldis Ķeniņš un viņa draugs, domubiedrs Alberts Jērums.
No trimdas komponistiem programmā likti arī smalkstīgotie romantisma pārstāvji Ādolfs Ābele un Helmers Pavasars, klusie vientuļnieki Haralds Berino un Eduards Šēnfelds, tautas mūzikas sakņu racējs Volfgangs Dārziņš (Emīla Dārziņa dēls), asiem kolēģu vērtējumiem slavenais Longīns Apkalns, Ņujorkas skaņugleznotājs Arnolds Šturms, savukārt no jaunākiem būs ASV dzimušais Imants Mežaraups, kurš daiļrades sākumposmā bija spožs modernists un kura dzīves nozīmīga daļa aizritēja atjaunotajā Latvijā.
Dzirdēsim piecas lieliskas operbalsis, kas spēj būt arī itin kameriskas: dziedās vijīgais soprāns Laura Teivāne, skaista tembra un spoža skatuves nerva īpašniece Ieva Parša, pavasarīgi liriskais Juris Vizbulis, skaņukrāsu daudzveidībā strauji plaukstošais Rihards Millers un teksta artikulācijas lielmeistars Krišjānis Norvelis.
Laura Teivāne, uzrunāta mēģinājumā, stāsta, ka virkne dziesmu, kas viņai uzticētas, viņai būs īsti jaunatklājumi: "Neesmu tās iepriekš dzirdējusi! Tas ir kas pilnīgi jauns, pieredzi esmu guvusi milzīgu – kā mēs esam cīnījušies mēģinājumu klasēs, lai tiktu cauri tam materiālam..."
"Sākumā pat īsti neaptvēru, kam piekrītu, uzreiz atbildēju "jā”, kad Arturs Maskats mani uzrunāja un teica, ka ir tāds brīnišķīgs pasākums, kurā vajadzētu atskaņot latviešu trimdas komponistu kamermūziku," smejoties stāsta Ērika Millere.
Viņa atzīmē, ka ar daudziem komponistiem - gan uzvārdiem, gan mūziku - satikusies pirmo reizi. "Sāku meklēt bibliotēkā, sastādīju sarakstu, un sapratu arī, ka man tas viss būs arī vienai pašai jāspēlē... Kopumā ir brīnišķīgas 46 dziesmas, katrā no tām ir stāsts, doma, katra prasa savu pieeju, atdevi, grūtības, tehniskos jautājumus, kuri jārisina, tāpēc
izaicinājums tas ir traks...
Kurš gan daudz atskaņojis Alberta Jēruma dziesmas? Tās ir sarežģītas gan pianistam, gan dziedātājam - gan tesitūras ziņā, gan intonatīvi. Protams, arī Arnolds Šturms, kura mūzika no dziedātāja prasa savu bagāžu. Arī Longīns Apkalns ir maz atskaņots, jo tesitūra augsta. Mūsu opermākslinieki nav īsti pieraduši dziedāt tik intonatīvi grūtas dziesmas. Divi šedevri būs no Eduarda Šēnfelda – viņam ir brīnišķīgas dziesmas! Vai būs arī kaut kas atpazīstams? Domāju, no Ādolfa Ābeles un Jāzepa Vītola, taču arī esam izvēlējušies dziesmas, kas ne tik bieži skanējušas. Vītola brīnišķīgo ciklu "Tautas bēdās" dziedās Krišjānis Norvelis – tās ir ļoti, ļoti dziļas, saturīgas dziesmas.”
Dziedātāju atlase – īsts lieliskais piecinieks – bijis Ērikas Milleres un Artura Maskata pārziņā. "Lauru Teivāni izvēlējos tāpēc, ka viņai ir brīnišķīga balss un viņa ir lieliska interprete. Ieva Parša komentārus neprasa. Krišjānis Norvelis ir kolēģis, ar kuru man vienmēr ļoti liels prieks muzicēt uz skatuves, jo viņš ir kas īpašs mūsu mūziķu vidē.
Juri Vizbuli izvēlējos tāpēc, ka viņam ir liriska, skaista, jūtīga uztvere un balss, kas neatstāj vienaldzīgu. Viņš ir tik patiess un īsts tajā, ko dara
– viņš ir tik muzikāls, un sadarbība ar viņu jebkuram ir brīnišķīga. Rihardu Milleru uzaicināja Arturs Maskats," teic Ērika un pauž cerību, ka virkne dziesmu ieiesies pastāvīgajā repertuārā: „Mūsu galvenais uzdevums šajā koncertā – klausītājus iepazīstināt ar to dziesmu buķeti, kas vispār ir pieejamas. Ceru, ka man izdevies savākt iespējami dažādas, lai publikai ir interesanti un pašiem dziedātājiem ir gan izaicinājums, gan bauda dziedāt - ir gan ļoti liriskas un skaistas, gan sakāpinātas emocijas, ir intonatīvi grūtas, bet tas viss jau veido mūsu skaisto latviešu mūzikas paleti."
Krišjānim Norvelim lielākais atklājums ir Longīna Apkalna solodziesmas. "Tās nudien man ir pilnīgs atklājums! Jāzepu Vītolu, Jāni Kalniņu, Tālivaldi Ķeniņu es biju dziedājis. Emigrācijas latviešu devums kaut vai tikai vokālajā mākslā ir milzīgs, tikai mēs to ļoti maz pazīstam.
Kas man šķiet visapbrīnojamāk – ka cilvēki svešumā tik ļoti turējās pie latviskuma, viņiem bija tik svarīgi rakstīt mūziku ar latviešu dzejnieku tekstiem. Jo es viņu situācijā... Nezinu, varbūt būtu fiksi pārsviedies uz vietējo valodu un centies kaut kā realizēties, kas dažiem no viņiem arī izdevās.
Tomēr viņi ļoti centās saglabāt arī latviskoto kompozīcijas skolu, tradīcijas. Manī tas raisa lielu respektu un cieņu."
"Man faktiski visa programma ir liels atklājums, un visas dziesmas, kuras izpildīšu, ir svaigas, jaunas, nopietni apgūstamas, jo mūzika ir sarežģīta gan tehniski, gan arī emocionāli ļoti blīva,” neslēpj Juris Vizbulis.
"Visi komponisti ir ar profesionālu muzikālo valodu, kuru vērts rādīt plašai auditorijai – jo šī mūzika ir ļoti gudra, varētu pat teikt - tāda gardēžu mūzika.
Te nav tādu vienkāršu dziesmiņu, bet profesionāli gudri uzrakstīta mūzika ar labu muzikālo valodu."
Programmas atlase sniedz daudz atklājumu arī Rihardam Milleram: "Vienīgo, ko esmu dziedājis, ir tikai Vītols – visi pārējie ir jaunatklājumi. Šeit ir pāris tik skaistu skaņdarbu, ko būtu grēks tos neatskaņot vēl kādreiz! Ir ļoti interesanti un izaicinoši apgūt šādu repertuāru."
