"Tieši pirms pieciem gadiem man piezvanīja Ventspils Mūzikas skolas direktors Andris Grigalis un vaicāja, vai es būtu ar mieru sākt vadīt ērģeļu klasi Ventspils Mūzikas vidusskolā, kur līdz šim par ērģelēm nebija nekādu domu, bet jaunajā projektā, kas paredzēja zem viena jumta būvēt koncertzāli un skolu, bija arī lielā un ambiciozā iecere par jaunu ērģeļu būvi, un bija vajadzīgs atbalsts arī no izglītības puses. Tas kļuva par iemeslu, kādēļ Ventspilī nodibinājās ērģeļu klase," stāsta Adamaite. "Lai arī darbu tajā brīdī man patiesi bija ļoti daudz – tagad, skatoties atpakaļ, pat brīnos par savu lēmumu šim ierosinājumam piekrist, bet viss izkārtojās tā, ka tas bijis paveicams, un šobrīd domāju, ka noteikti bija vērts to darīt: esam sagaidījuši gan skolu, gan solīto instrumentu, un jau nākamnedēļ pulcēsimies lielākā skaitā.
Tā ka visi solījumi Ventspilij piepildās, un par to man patiešām prieks."
Līdz tapusi jaunā ēka, Kristīne ar audzēkņiem strādājusi dažādās vietās. "Lietojām visu, kas mūsu apkārtnē bija pieejams. Ventspilī ir daži vēsturiski instrumenti, tāpēc centāmies, cik vien iespējams, draudzēties ar luterāņu baznīcu un izmantot tur esošo 1835. gadā būvēto Tīdemaņa instrumentu, kas ir ļoti sens ar visām no tā izrietošajām sekām – tur bez dažādām problēmām un defektiem neiztikt. Taču kaut kādā ziņā skolēniem ir ļoti labi redzēt arī vēsturisko elpu un šobrīd vairāk nekā jebkad agrāk novērtēt moderno tehnoloģiju priekšrocības," uzsver ērģelniece. "Turklāt baznīcā izmantojām gan 19. gadsimta instrumentu, gan arī Jāņa Kalniņa būvēto pozitīvu – mazās ērģelītes, kas arī ir vērtība. Tāpat darbojāmies arī Rīgā, "manā" Anglikāņu baznīcā, kur ilgus gadus strādāju – vēl un vēlreiz jāpateicas šai vietai un draudzei, kas ar savu atsaucību devusi milzīgu ieguldījumu latviešu ērģelnieku izglītībā. Esam stundu stundas šeit pavadījuši. Ar kolēģes Ilzes Reines starpniecību ņēmām palīgā arī Rīgas Svētā Jāņa baznīcu."
Ventspils vidusskolā daļa audzēkņu ērģeles apgūst fakultatīvi, bet ir arī tādi, kuriem tā ir specialitāte.
"Ērģelnieku ģilde nelepojas ar lielām studentu masām, un tas varbūt arī nav vajadzīgs. Mums ir trīs absolventi, četri audzēkņi, kas šobrīd studē speciālajā klasē, un seši, kuri ērģeles apgūst fakultatīvi," atklāj Kristīne Adamaite.
Kas tālāk dzīvē noticis ar absolventiem? "Daži no viņiem turpina studijas ērģeļspēlē jaunos līmeņos, daži no viņiem ieņēmuši pastāvīgu ērģelnieka darbu. Anglikāņu baznīcā, piemēram, savu līdzšinējo ērģelnieces vietu atstāju savas studentes rokās, un draudze ir apmierināta. Savus absolventus aicinu piedalīties savos koncertos, toskait arī manā jaunajā darbavietā Vecajā Ģertrūdes baznīcā. Sāku šeit strādāt pēc pagājušā gada Lieldienām. Kad Aigars Reinis (šobrīd – Rīgas Doma muzikālais vadītājs, red.) nospēlēja Lieldienu dievkalpojumus, pārņēmu viņa darbu, taču vēl aizvien jūtos kā iesācēja, jo atkal daudz kas jauns apgūstams," stāsta Kristīne, kura ir atbildīga arī par koncertiem, kas notiek šajā baznīcā.
Un kāds ir Kristīnes Adamaites viedoklis par jauno instrumentu Ventspils koncertzālē "Latvija"? "Runājot par sajūtām - jau pirmajā reizē, kad varēju piesēsties pie instrumenta, kas vēl nebija pilnībā gatavs, sajutos ļoti labi un patīkami – instrumenta skaņa ir draudzīga un tāda, ko labprāt ilgstoši klausos. Tagad, protams, pagājis laiks, esmu tās dzirdējusi no dažādiem rakursiem un izbaudījusi dažādas sajūtas, jo
mums ir divi spēles galdi, kas ir viena no šī instrumenta vērtībām – pie katra spēles galda ir savas klausīšanās un sajūtu īpatnības, un, baudot visu kompleksu, man šķiet, ka tā ir liela, liela vērtība – mums ir ārkārtīgi paveicies!
Tas ir gan mācību, gan koncertinstruments, kas brīnišķīgi piepilda telpu par spīti ne tik milzīgajam apjomam – akustika ļauj saklausīt pilnīgi visu spektru, arī klusākās nianses. Ērģeļu palete ir ļoti plaša. Kad es tur ierodos divas dienas nedēļā, stundas notiek tur – cenšamies izmantot abus spēles galdus, jo pielāgošanās prakse ērģelniekam ir viena no svarīgākajām lietām, kas jāapgūst. Un šeit, neizejot no vienas telpas, varam izbaudīt dažādas sajūtas. (..) Skola gan pašā sākumā jau bija iegādājusies arī trīsmanuāļu digitālo instrumentu, kas bija mūsu bāzes instruments un joprojām ir labs mācību instruments, kas tagad stāv mazītiņā klasītē un joprojām mācības notiek arī tur."
Viss iepriekšminētais ļāvis radīt ideju jaunam notikumam – Ventspils Ērģeļu dienām. "Kad sapratām, ka mūsu rīcībā būs šis instruments, uzreiz bija skaidrs, ka ar to jādalās – ka mēs to nevaram paturēt tikai savā īpašumā," atceras Kristīne Adamaite.
"Ventspils Ērģeļu dienas tad arī būs veids, kā mēs dalīsimies. Tās būs trīs dienas ar intensīvu dzīvi ap ērģelēm. Protams, modelis ņemts, iedvesmojoties no citām vietām Eiropā, kur šāda tradīcija jau ilgstoši ir kopta un kur pati un mani kolēģi regulāri braucam – tā ir Gēteborga, Alkmāre un Hārlema. Esam piedzīvojuši, cik tas ir lieliski – šādā veidā pulcēties, tāpēc darīsim kaut ko līdzīgu. Pagaidām gan tikai paši savā lokā, bet jau tagad atsaucība ir liela, pieteikušies cilvēki no visas Latvijas – gan kā aktīvie dalībnieki, gan klausītāji."
Ventspils Ērģeļu dienu programma
Ceturtdiena, 20. februāris
15.00-16.00 PIKC "Ventspils Mūzikas vidusskola" ērģeļklases audzēkņu un absolventu koncerts
16.30-17.30 Ērģeļmeistara Jāņa Kalniņa lekcija par koncertzāles "Latvija" ērģelēm
19.00-20.30 Ērģelnieces Ligitas Sneibes koncerts "Dažādas pieturzīmes"
Piektdiena, 21. februāris
10.00-14.00 Meistarklases Ligitas Sneibes vadībā
15.00-18.00 Meistarklases Ligitas Sneibes vadībā
19.00-20.30 Ērģeļu duets - Aigars Reinis un Ilze Reine mūzikā un sarunās
Sestdiena, 22. februāris
9.00-15.30 Gatavošanās meistarklašu dalībnieku koncertam Ligitas Sneibes vadībā
11.00-13.00 Ekskursija uz Ventspils evaņģēliski luterisko baznīcu Ilzes Reines vadībā (ērģeļu iepazīšana, improvizācija ērģeļmūzikā)
16.00 Meistarklašu dalībnieku koncerts
