“Pati mūsu būtība – būt kopā un darīt lietas kopā – tagad ir izjaukta. Tāpēc ir jāmeklē pilnīgi jauni, citi veidi, kā būt kopā,” saka diriģents Valdis Tomsons, kura vadītais koris “Juventus” viens no pirmajiem internetā publicēja daudzgalvainu video, kurā koristi katrs pie sava datora kopīgi dzied.
“Mēs izdomājām, ka varētu likt koristiem katram no savām mājām iedziedāt mūsu mīļāko dziesmu – Māra Šverna “Mans zirgs”. To arī izdarījām, salikām kopā, ielikām soctīklos, cilvēkiem patika. Tā bija ļoti jauka pieredze, kas arī koristiem deva emocionālu pacēlumu, jo tā dziesma mums ir ļoti mīļa, un mēs viens otram sākam arvien vairāk pietrūkt,” stāsta diriģents un piebilst – viss ir atkarīgs no radošuma un gribas darboties, un kora “Juventus” dzīve noteikti neesot apstājusies. Viņi plāno turpmāk vismaz reizi nedēļā tikties interneta platformā “Zoom”, lai vismaz attālināti viens otru redzētu, parunātos un arī veiktu dažus kopīgus elpošanas vingrinājumus.
“Tomēr tā diafragmas darbināšana tas pats fitness vien ir. Tas arī ir muskulis, un, ja to vairākus mēnešus liek mierā, tad, pēc tam satiekoties, ir jāsāk lietas no sākuma. Tā ka rūpējamies, lai esam formā,” norāda Tomsons.
Līdzīgu attālinātu dziesmas ierakstu pašlaik organizē arī koris “DeCoro”, ko vada Kristiāna un Pēteris Vaickovski. Arī Pēteris uzsver, ka kopā būšana vismaz attālināti korim ir ļoti svarīga. Viņi pārrunā nākotnes plānus, kopīgi sapņo par kora nometni vasaras beigās, tomēr skaidrs, ka pilnvērtīgu mēģinājumu digitālās tehnoloģijas aizstāt nevar.
“Tas nav iespējams. Jo tā tehnoloģija nav priekš dziedātājiem tā attīstīta. Dziedāt – nu, tā ir varbūt trešā daļa no tās skaņas, kāda ir dzīvē. Nav iespējams runāt par kora skaniskajām kvalitātēm, kā balsis saskan viena ar otru, kā akordi saskan... Diriģenta auss nedzird to, kā katrs korists dzied,” atzīst Vaickovskis.
Jautāsiet – bet kā tad kora “Juventus” iepriekš dzirdētais ieraksts? Tas taču arī tapa, katram esot savā istabā. Taču koristi to ierakstīja pa vienam, pēc vienota ritma, un vēlāk ierakstus “salīmēja” kopā. To, kā realitātē izklausītos mēģinājums “Zoom” platformā dziedāt visiem reizē, asprātīgā video nofilmējis koris “Sōla”:
Dažādie interneta ātrumi gluži vienkārši neļauj skaņas signālam būt sinhronam pat tad, ja vienā no lodziņiem ritmu rāda diriģents.
Interesantu veidu, kā turpināt mēģinājumus, atradis Saulkrastu koris “Anima”, kas ideju aizguvis no kāda Amerikas latviešu draugu kora. Visi 40 dziedātāji divreiz nedēļā vakaros tiekas jau pieminētajā aplikācijā “Zoom”, bet dalās pa grupām – soprāni, alti, vīru balsis.
“Darbs tur notiek tā, ka katrs dziedātājs savu mikrofonu ir “nomutējis” un visi dzird tikai mani un dzied ar mani kopā. Es spēlēju, atkārtoju, mācu ritmiskos zīmējumus. Viņus es nedzirdu, tikai redzu, bet viņi to dara ar mani kopā. Tā tagad mācāmies jaunās dziesmas,” atklāj diriģente Laura Leontjeva.
Vēlāk katram dziedātājam būs apgūtais jānofilmē un – gluži kā mūzikas skolā – jāatrāda diriģentei. Leontjeva uzsver – pašlaik ļoti svarīga ir sajūta, ka vismaz kaut kas turpinās, kad pasaulē viss šķiet apstājies. Mēģinājumi dod paredzamības sajūtu brīdī, kad neko citu plānot nevar.
“Izaicinājums tas ir pilnīgi visiem. Diriģents bieži vien ir arī psihologs, un arī ar to mēs nodarbojamies, jo pirmā reakcija no daudziem ir – nē, es to nevaru! Palēnām, runājot un regulāri sazvanoties, beigās tieši tie dziedātāji, kuri teica – nē, nē, nē, – to izdarīja,” Leontjeva piemin kādu dziesmu, ar kuru savukārt sociālos tīklus nupat pārsteidza koris “Anima”. Arī viņi partijas ierakstīja katrs savās mājās – bet šis Kristapa Krievkalna un Kārļa Kazāka skaņdarbs “Smiltis” no cikla “Krastā saviļņots” ir pasaules pirmatskaņojums.
Jaundarbus iestudēt nākamajā sezonā plāno arī pieminētais koris “Juventus”, kas oktobrī svinēs savu simtgadi. Viņu jubilejas koncertam jaunas dziesmas raksta 13 komponisti, kuriem vēl krietni pirms šīs vīrusa krīzes tika dota tēma – viss jaunais, kaut kā jauna dzimšana. Šā brīža apstākļos tā ieguvusi jaunu, gluži episku nozīmi.
