Arvīds Jansons 1971. gadā: Mūzika ieņem ļoti būtisku vietu cilvēka garīgajā, dvēseles audzināšanā. Ja cilvēkiem atņemtu labu mūziku, man liekas pasaule drīz vien aizietu bojā.
Kalpošana labai mūzikai ir bijusi visa, vēju pilsētā Liepājā dzimušā diriģenta Arvīda Jansona dzīve.
Viņa emocionalitāte, inteliģence, iedziļināšanās mūzikā un īpašā spēja aizraut mūziķus pavēra ceļu uz starptautiskiem panākumiem, gan pēc Rīgas perioda kļūstot par slavenā Jevgeņija Mravinska vadītā Ļeņingradas akadēmiskā simfoniskā orķestra otro diriģentu gan sadarbībā ar pasaules, īpaši ar Tokijas un Mačeteras simfoniskajiem orķestriem un sniedzot neaizmirstamus koncertus ar Latvijā.
Mariss Jansons: No tēva es, protams, esmu paņēmis ļoti daudz. Viņš man mācīja būt spontānam mūzikā. Viņš man nemācīja tieši to, kā jādiriģē, bet deva to virzienu – būt izteiksmīgam.
Ilona Jansone: Cik es sevi atceros, man vienmēr apkārt bijusi mūzika. Mans paps un opaps - abi kā traki guļ gultā un diriģē, ar draugiem runā par mūziku, brauc mašīnā un mācās mūziku…
Kā neaizmirstamas mūziķi min Arvīda Jansona Čaikovska mūzikas, īpaši 6.simfonijas interpretācijas .Nosvinējis savu 70.dzimšanas dienu 1984. gada oktobrī, Arvīds Jansons devās turpināt jubilejas koncertu sēriju Mančesetrā un tur nepilnu mēnesi pēc dzimšanas dienas apstājās pukstēt diriģenta sirds.
Iraīda Jansone 1997.gadā Pēterburgā: Te mēs visi esam kopā ar Arvīdu, kaut tikai fotogrāfijā, pie kuras vienmēr ir ziedi. Tā mēs viņu vienmēr atceramies.
