"Gan šogad, gan arī iepriekšējos gadus festivāls krietni kuplinājis mūsu nošu krājumus, un par to mums liels prieks," stāsta orķestra vadītājs Valdis Butāns. "Patiesībā tāds bija arī viens no šī festivāla mērķiem – pasūtināt un atskaņot latviešu komponistu jaundarbus, kas veltīti tieši mūsu orķestrim. Katru gadu festivālā bijuši pa trim koncertiem, bijuši trīs gadi, tātad – trīs zvaigznes, un katru gadā katram koncertam tapušas vai nu jaunas apdares, instrumentācijas, vai arī jaundarbi, un šis gads nav izņēmums. Šogad vien mums ir trīs koncerti, no kuriem divas programmas diriģēšu es, un vienā no programmām – kino mūzikas programmā – Rihards Zaļupe no savas mūzikas filmai "Namejs" uzrakstījis jaundarbu, kura atskaņojumā viņš pats būs solists. Bet Uģis Prauliņš orķestrim "Rīga" izveidojis svītu no patriotiskās filmas "Baiga vasara"."
Bet kuri ir tie komponisti, kuru darbi jau iegūluši plauktos? Butāns atbild: "Varu minēt Jēkaba Nīmaņa skaņdarbu "Atspulgi", kā arī Armanda Aleksandravičus skaņdarbu "Starmeši. Mākslīgās saules", kas iekļauti 18. novembra koncerta programmā "Vēstījums nākamajām paaudzēm". Armanda darbs patiesi ir kā vēstījums nākamajām paaudzēm – ar sava laika piefiksēšanu, ar sava skatu piefiksēšanu par mūsdienām, ko varētu būt interesanti klausīties vēl pēc simt gadiem," skaidro Butāns, no pirmatskaņojumiem šajā koncertā izceļot Lauras Gustovskas jaundarbu: "Mēs viņu uzrunājām jau labu laiku atpakaļ, un nu Laura mums radījusi skaņdarbu ar nosaukumu "Lielupe. Izlaušanās", kur viņa iegremdējusies 400 gadu senā vēsturē un pētījusi to, ka patiesībā Lielupe sākumā ietecējusi jūrā caur Daugavu, un tad kādā brīdī izlauzusi pati savu ceļu.
Otrs no jaundarbiem šajā koncertā ir mans sens sapnis. Uzrunāju Matīsu Čudaru, jo mums ar viņu bija brīnišķīga sadarbība projektā "Merkurijs uz Mēness". Tagad Matīss saņēmies un uzrakstījis mums skaņdarbu "Ceļos".
Tas ir viņa pirmais mēģinājums tieši mūsu orķestrim rakstīt jaundarbu, un šāda tipa skaņdarbu nebūsim līdz šim spēlējuši."
Pirmais no trim orķestra "Rīga" koncertiem – "Rīgas sargi mūzikā un kino" – notiks svētdien, 10. novembrī, VEF Kultūras pilī.
Valdis Butāns stāsta: "Nosaukums un inspirācija koncertam nāca no projekta, ko pirmoreiz realizējām Rīgas svētkos, ja nemaldos, pirms trim gadiem, kad sadarbībā ar grupu "Jumprava", Aigaru Graubu un aranžētāju Vilni Šmīdbergu pacēlām augšā mūziku no filmas "Rīgas sargi". Man likās tā gana laba, gana profesionāla un interesanta gan klausītājiem, gan arī mums, tāpēc radās doma reiz šo līniju turpināt.
Nu tas laiks pienācis – tieši uz Bermontiādes simtgadi!
Uzrunājām Uģi Prauliņu mums veidot mūziku no filmas "Baiga vasara". Viņš ar prieku piekrita to darīt, un domājām, ko te vēl var pielikt klāt. Atgriežamies pie klasikas, kas ir ļoti laba, pārbaudīta vērtība – tā ir Raimonda Paula mūzika no filmas "Vella kalpi", kas ir veselu septiņu minūšu garš skaņdarbs. Dvēselei un latviskai stīgai esam pielikuši klāt "Pūt, vējiņi!", kas nav gluži par Rīgas sargiem, bet tā ir ļoti laba, kvalitatīva latviešu filmu mūzika, ko visi labi zina un atpazīst. Arī laika ziņā tas sakrīt gandrīz ar to pašu vella kalpu laiku. Un noslēgsim koncertu ar brīnišķīgu filmmūziku, kas ir jaunāko laiku darbs – 2018. gadā uzņemtais "Namejs". Mūziku šai filmai rakstīja Rihards Zaļupe, un viņš arī uzņēmās izveidot tādu kā skaņdarbu pūtēju orķestrim ar solistu, kura solista lomā būs pats Rihards. Rezultāts ir sabalansēta, jaudīga un vienlaikus ļoti dažāda programma, turklāt viss būs papildināts arī vizuāli – ar video un stāstījumiem."
Savukārt 15. novembra koncertā "Vēstules Latvijai” pie diriģenta pults stāsies Jānis Stafeckis. "Prieks, ka Jānis pie mums debitēs šādā nopietnā koncertprogrammā,” uzsver Butāns.
"Programmā apkopoti dažādu paaudžu ārzemēs dzīvojošo latviešu komponistu skaņdarbi, kas mūsu traktējumā ir kā vēstījums Latvijai ar domām par tās nākotni.
Pārstāvēta gan jaunā, gan vecākā paaudze, arī tie autori, kas nesen pārcēlušies uz dzīvi ārzemēs – piemēram, Gundega Šmite. Ļoti liels prieks, ka mūsu orķestra aicinājumam pirmo reizi atsaucies un skaņdarbu veltījis Krists Auznieks, kas mums ir ļoti gaidīts notikums – viņš ir pašas jaunākās paaudzes ārzemēs dzīvojošais latviešu komponists."
Valdis Butāns arī atzīmē: "Nācies vairākkārt piedzīvot, ka trimdas latviešu mūzika saistās ar kaut ko sērīgu, skumju, melanholisku, apcerīgu – šoreiz tā nebūs! Šajā programmā būs ļoti plaša, krāsaina spektra mūzika."
Pēdējais festivāla “Trīs zvaigznes” koncerts “Vēstījums nākamām paaudzēm” simboliski vērsts ar skatu nākotnē un notiks 18. novembrī VEF Kultūras pilī.
Tas iecerēts kā multimediāls projekts un dos vārdu jaunajiem komponistiem – Matīsam Čudaram, Santai Ratniecei un Laurai Gustovskai ar jaundarbu pirmatskaņojumiem, kā arī Armandam Aleksandravičus un Jēkabam Nīmanim ar jau iepriekš orķestrim veltītu mūziku, uzklausot viņu vēstījumu skaņās un vārdos. Komponistu stāstus vizuālā formātā ietērps video mākslinieks Āris Matesovičs un gaismu meistars Jānis Sniķeris. Matīsa Čudara jaundarba atskaņojumā solo interpretēs ģitārists Āris Ozols.
Ilgus gadus orķestris "Rīga" bija pazīstams kā profesionālais pūtēju orķestris "Rīga". Kur pazudis vārds ''pūtēju''? Valdis Butāns uzsver, ka orķestra sastāvs nav mainījies: "Tas joprojām ir profesionāls, joprojām pūtēju sastāvs, bet nu redziet – tas pūtēju orķestris dažiem vēl joprojām asociējas ar orķestri, kas spēlē tikai zaļumballēs. Mēs šo stereotipu laužam jau gadiem ilgi, un lielā mērā tas veiksmīgi arī izdevies. Vairāk gribam uzsvērt to, ka spēlējam ļoti nopietnu simfoniska tipa mūziku, kas veltīta šim sastāvam."
