Hipnotiski dabasskati, tautas mūzikas askētiskais kodols, dvēsele un zemapziņa – šī gada jubilāra Tenu Kervitsa dzejiskās un pievilcīgās mūzikas pamats. Skanēs apcerīga Tenu variāciju par angļu renesanses komponista Džona Daulenda opusu motīviem. Programmā arī Pētera Vaska veltījums augstākajam spēkam – mīlestībai – skaņdarbā "Vox amoris", kas ir viens no skaistākajiem, ilgpilnākajiem komponista opusiem un kur solo spēlēs Igaunijas Valsts simfoniskā orķestra jaunā pirmā vijole Trīna Rūbela. Koncerta otrajā daļā – mūžīgā brīnumbērna Fēliksa Mendelszona Trešā simfonija, kuras aizmetnis esot dzimis Skotijas karaļpils kapelu drupās, kas, efejām apaugušas un zālē ieaugušas, glabā atmiņas par Marijas Stjuartes kāzām.
Baltijas simfoniskā festivāla tradīcija aizsākusies 2016. gadā, un katru gadu tā notikusi ar dažādām variācijām. Orķestrī piedalās visu trīs Baltijas valstu nacionālo orķestru mūziķi.
"Šogad no visiem trim nacionālajiem orķestriem lielāks pārsvars būs igauņiem un latviešiem, drusku mazāk būs lietuviešu, jo jau pirms šī festivāla koncertu ieceres viņiem šonedēļ bija ieplānoti trīs koncerti," skaidro diriģents Guntis Kuzma un neslēpj – kā tieši komplektēt šī orķestra grupas, bijusi viņa izvēle. "Katrā instrumentu grupā centos likt jau saspēlējušos cilvēkus, jo zināmā mērā
tas, protams, ir izaicinājums – divās dienās uztaisīt koncertvienību, kurai būtu jāspēlē kā jau sen gatavam ansamblim ar skaidriem spēles noteikumiem.
Tāpēc mana ideja bija fagotus un klarnetes ņemt no mūsu orķestra, abas flautas no igauņiem un tā tālāk – lai nebūtu pilnīga putra un viss samaisīts..."
Kā īsti šādā orķestrī veidojas saspēle un izpratne? Kuras ir galvenās atšķirības, kurās lietās grūtāk saprasties?
"Es teiktu, ka mums ir samērā līdzīga spēles maniere," atzīmē diriģents.
"Protams, katrā orķestrī ir kādas nerakstītas tradīcijas, ko katrs orķestris zina. Tieši tāpēc arī mums ir divas dienas, lai samēģinātu, vienotos par galvenajiem spēles kritērijiem – kā artikulēsim, kā frāzēsim, kā veidosim balansu, tādas skaņas estētikas lietas, orķestra iekšējās virtuves lietas.
Bet galvenā lieta – vienkārši spēlēt kopā un saspēlēties, sajust vienam otru. (..) Mēs esam diezgan labi savstarpēji pazīstami, un varu pačukstēt, ka nākotnē festivālam paredzēts izvērsties vēl plašāk."
Šķiet, iepazīšanās ar citu orķestru mūziķiem var palīdzēt kritiskās situācijās. "Jā, tā ir taisnība, piemēram, tīri ģeogrāfiski tuvāk ir Liepāja un Kauņa, tā ka viņiem pietiekami bieži notiek apmaiņa, ja nu kāds kādreiz saslimst un pēkšņi jāaizvieto."
