Inga Žilinska: Kā tu pats jūties šajā neparastajā laikā, un vai līdz ar karantīnu arī tavā ikdienā parādījies brīvāks laiks?
Māris Sirmais: Jūtos ļoti labi! Šāds triecienvilnis mums katram ir nepieredzēts. Pagaidām patiešām ir izbrīvējies laiks, kādu parasti ikdienā nav iespējams atrast – iespējams nokārtot daudz labu lietu, kam ikdienas dzīves ritmā nekad nav bijis laika.
Sakārtot to, kas nav kārtots jau gadu desmitiem...
Pievēršos arī mājas ikdienai un cenšos ļoti, ļoti godprātīgi ievērot visus noteikumus, kas šobrīd mums visiem izvirzīti un ieteikti.
Vai pēc kultūras neilgojies?
Es kaut kā ļoti labi tagad attīros... Kultūra šobrīd man lielākoties nozīmē lasīšanu, jo viena no būtiskākajām lietām, kam ikdienā paliek vismazāk laika, ir tieši grāmatas. Tagad ir ļoti labs laiks. Īpaši cenšos lasīt angliski, lai pilnveidotu savas angļu valodas zināšanas.
Bet minētais koncerts netiek atcelts – tikai pārcelts.
Koncerta ideja bija tāda: tā kā esam liels kolektīvs, kas ir diezgan liels retums, mums bija mērķis pacelt tādus muzikālus materiālus, ko pilnvērtīgi var pacelt lielākoties tikai šāds liels sastāvs. Šajā reizē tas bija liels sapnis – iestudēt lielās Štrausa motetes, kas ir arī ļoti reti izpildīts skaņdarbs – gan komplicētās mūzikas dēļ, gan sarežģītās partitūras dēļ – tā ir ļoti, ļoti daudzbalsīga. Tas ir ļoti rets darbs pasaules koru afišās. Tagad to esam pārcēluši uz 24. aprīli, bet nu redzēs... Mēs varam daudz ko plānot un gribēt, bet, kā redzam, dzīve ienes savas korekcijas. Bijām iecerējuši sasaistīt to kopā ar Purvīša balvas kandidātu darbu izstādi Pēterbaznīcā – no šiem darbiem, mūsuprāt, bijām izvēlējušies piemērotākos, kas bija paredzēti mūsu mūzikas klāstā: bijām vienojušies ar vienu brīnišķīgu mākslinieku, kurš varētu šīs gleznas atdzīvināt, lai šis vakars būtu veidots ne tikai muzikāli, bet arī vizuāli.
Jāgaida saule, kas nogalinot vīrusus... Ko tu novēlētu cilvēkiem, no kuriem daudzi ir visai saspringti, nervozi, arī nobijušies?
Jebkurā situācijā – arī šajā – vienmēr cenšos uz lietām paskatīties pozitīvi.
Protams, visu cieņu visiem speciālistiem un īpaši mediķiem, kuri šo laiku pavada īpaši saspringti un uz lietām raugās absolūti citādi.
Bet citādi... Manuprāt, jāmācās novērtēt un labvēlīgi izmantot jebkuru brīdi, kas konkrētajā brīdī tavā dzīvē vai nu tiek uzspiests, vai piedāvāts, lai paveiktu to, kam ikdienā neiznāk laika.
Tā arī ir lieliska lieta – ka tu vairāk vari pievērst uzmanību savai mājai, savai videi, saviem līdzcilvēkiem.
Kaut vai netiešā veidā – komunikācija pa telefonu šobrīd notiek biežāk nekā ikdienā, jo parasti jau nav laika ne sazināties, ne parunāt. Pagaidām tā jūtos un to vēlu arī citiem. Šis brīdis ir tāds, kurā ļoti daudz ko var izdarīt, un jāapzinās: ja tu tagad to atliksi, varbūt atkal gadiem neizdarīsi – nedod Dievs, līdz nākošajam vīrusam... Tā ka visiem vēlu izturību un stipru veselību!
