Dobeles mūzikas skolas koncertzāli ''Zinta'' šoreiz pieskandina festivāla ''Zemgales akordeonists'' dalībnieki. Tradīcija pulcēties festivālā puteņa mēneša izskaņā, kad aiz muguras jau valsts konkurss, aizsākusies īsi pirms gadsimtu mijas. Tomēr šī esot īpaši gaidīta reize.
“Šogad ir nozīmīgs festivāls tāpēc, ka mēs esam šeit. Mēs nekad neesam varējuši būt savā skolā. Mums vienmēr bija Kultūras namā jāiet vai vēl kaut kā savādāk, un beidzot mēs esam savā zālē, savā skolā,” uzsver festivāla ''Zemgales akordeonists'' aizsācēja Gita Āboliņa.
Neiztrūkstoši dalībnieki ir jelgavnieki, kuri neesot izlaiduši nevienu festivālu. Šāda kopā sanākšana, viņuprāt, esot kā balva par intensīvo darbu konkursos un ikdienā.
“Konkurss - tas ir pavisam kaut kas cits, bet šeit ir šīs kopā spēlēšanas prieks bez lieliem stresiem un uztraukumiem. Galvenais, ka mēs esam visi kopā – gan pedagogi, gan audzēkņi un arī absolventi,” saka Jelgavas Mūzikas vidusskolas skolotāja Līga Valtere.
Šoreiz uz festivālu sabraukuši sešdesmit trīs audzēkņi no 11 Zemgales un tuvākās apkaimes skolām, kā arī viesi no Biržiem. Pedagogi atzīst, ka
audzēkņu skaits akordeonistu festivālos ir diezgan mainīgs, gluži tāpat kā akordeonistu klasēs mūzikas skolās.
Nereti tikai sagadīšanās vai pamudinājums aizved jauno mūziķi līdz akordeona taustiņiem.
“Es spēlēju piekto gadu. No sākuma es gribēju spēlēt ģitāru, bet varēja tikai no astoņiem gadiem. Tāpēc man piedāvāja akordeonu,” stāsta Jelgavas Mūzikas vidusskolas audzēknis Edvards Silins, apliecinot – akordeonu pret ģitāru vairs nemainītu.
Arī Alise Vēvere, kura festivālā kā dalībniece piedalās pirmoreiz, stāsta, ka par šādu mūzikas instrumentu agrāk nemaz neesot zinājusi, bet tagad spēlē labprāt. Vai tas kļūs par draugu uz mūžu, gan vēl neesot zināms.
Akordeonistu festivāls nav vienīgā Dobeles Mūzikas skolas tradīcija. Jau pēc divām nedēļām šeit pulcēsies Zemgales reģiona vijoles un čella spēles pratēji.
