"Mērķis bija uzcelt tiltu no manas jaunības uz viņu nākotni. Un es priecājos, ka jau 25 gadus mēs pa šo tiltu staigājam, visā pasaulē bijām, un mūsu stāsts vēl turpinās. Tas ir pats galvenais, lai viņš turpinātos ar mani vai bez manis, bet, lai ''Kremerata'' dzīvo vēl ilgi," saka Gidons Krēmers.
Mūziķe Madara Pētersone atklāj, ka ''Kremeratā'' spēlē teju 10 gadu:
"Tas visupirms sākās ar Gidona Krēmera skaņām, tās uzrunā līdz dvēseles dziļumiem, un viņš ir panācis īstenībā neiespējamo, jo orķestris skan tikpat dzīvi, cik ir viņa balss.
Tas brīnišķīgākais, kas no viņa nāk, ir tā milzu milzu atdeve, neviena skaņa nepaiet garām, domāju, ka to ļoti labi arī klausītāji dzird, ka katrā skaņā, ko mēs radām, ir dzīvība, ir visas emocijas, visu emociju gamma, visa dzīve ir tas, ko mēs pavadām uz skatuves."
Festivāla “Kremerata Baltica” otrās dienas koncerta ievadā skanēja reti atskaņotā 20. gadsimta azerbaidžāņu komponista Fikreta Amirova “Kamersimfonija”, pēc tās – Roberta Šūmaņa, Georga Pelēča un Friderika Šopēna skaņdarbi. Līdzās Gidonam Krēmeram un viņa orķestrim uz skatuves bija arī izcilais pianists Georgijs Osokins un sitaminstrumentālists Andrejs Puškarevs, kurš par Krēmeru saka: "Viņš ir ļoti radoša personība, ļoti radošs pēc dabas, ar viņu vienmēr ir neparasti un interesanti, jo viņš nekad neatkārtojas. Katrs jauns koncerts ir citādāks, brīnišķīgs, un tas ir tik lieliski! Un mēs visi to mācāmies – vienlaikus būt pašam un tik neparastam. Katrs koncerts ir unikāls."
Gidons Krēmers jau četru gadu vecumā sāka apgūt vijoļspēli pie sava tēva un vectēva, septiņu gadu vecumā viņš iestājās Rīgas mūzikas skolā, 16 gadu vecumā saņēma Latvijas Republikas pirmo balvu, 18 gadu vecumā uzsāka mācības Maskavas Konservatorijā un jau pēc dažiem gadiem triumfēja vairākos prestižos festivālos, piemēram, 1967. gadā Karalienes Elizabetes konkursā Briselē, 1969. gadā Monreālas Starptautiskajā mūzikas konkursā, divreiz ieguvis 1. vietu Čaikovska Starptautiskajā konkursā.
Talants, neatlaidība, izcilā izglītība un nerimstošas darbaspējas ļāvuši Gidonam Krēmeram sasniegt pasaules atzinību un uzstāties uz visprestižākajām pasaules koncertzāļu skatuvēm. Pasaulslavenais vijolnieks spēlē Nikola Amati darināto instrumentu: "Man pirms tam arī bija ļoti labi instrumenti, bet šobrīd jau 15 gadus es spēlēju tikai uz Amati, iemīlējos, un ar to mīlestību braukāju pa pasauli.
Labs instruments, protams, ir gandarījums, bet mēs visi nesam savu instrumentu iekšā. Mums tas instruments skan – tā ir mūsu dvēsele, un, ja izdodas kaut ko no tās izskaņot, parādīt, dalīties – tas ir brīnišķīgi.
