Pirmie dziedāt atsāks profesionālie kolektīvi
Mēģinājumu skaņas vairāki desmiti tūkstošu Latvijas kordziedātāju klātienē nav dzirdējuši jau divus mēnešus, kopš vīrusa dēļ aizliegta jebkāda pulcēšanās. Pēc ierobežojumu mīkstināšanas pirmie dziedāt atsāks profesionālie kolektīvi.
"Viens solis tuvāk ir. Mēs atsākam savu mēģinājumu procesu," Valsts akadēmiskā kora "Latvija" direktors Māris Ošlejs stāstīja, ka vairāk nekā 50 cilvēku lielais kolektīvs diezgan plašajā Vecrīgas mēģinājumu zālē pulcēsies divās maiņās.
"Esam pārmērījuši savu mēģinājumu platību un varam nodrošināt palielinātu kvadratūru, pat lielāku nekā mums iesaka – tie ir 9 kvadrātmetri [uz cilvēku].
Diemžēl mēs nevaram mēģināt pilnā sastāvā, mēģināsim divās plūsmās, kā tas ir norādīts mūsu sanitāri epidemioloģiskajās vadlīnijās. Tuvākajā laikā arī neredzam, ka varētu atsākties kaut kāda koncertdarbība.
Bet mēs varam atkal atgūt ansambļa sajūtu un jaunu programmu iestudēšanu. Protams, tas prasīs divreiz vairāk laika no mūsu mākslinieciskā vadītāja un viņa komandas, jo būs divas plūsmas," klāstīja Ošlejs.
Profesionālajiem dziedātājiem būs jāparakstās, ka viņiem nav elpceļu infekcijas slimību pazīmju, ka nav jābūt pašizolācijā vai mājas karantīnā, visu laiku būs jāievēro divu metru distance, un telpā vienlaikus nedrīkstēs būt vairāk par 30 cilvēkiem. Kultūras ministrijas (KM) noteiktais protokols arī paredz, ka mēģinājumu norise nedrīkst pārsniegt četras stundas, jābūt iespējai dezinficēt rokas un pēc katra mēģinājuma jāuzkopj un jāvēdina telpas.
Pagaidām to plānots izmēģināt tikai ar profesionālajiem kolektīviem, bet ar Veselības ministriju (VM) tiekot runāts par iespēju šos principus attiecināt arī uz amatieru kolektīviem.
Galvenais risks – pulcēšanās, dziedāšana – papildu risks
Bet kādēļ tad dziedāšana ir papildu risks? Skaidroja epidemiologs Jurijs Perevoščikovs no Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC): "Kad cilvēks runā, tas ir viens risks, bet dziedot viņam veidojas daudz sīkāki pilieni, ko mēs saucam par aerosolu. Risks varētu būt lielāks, ja cilvēks ir infekciozs, viņš var izdalīt daudz vairāk pilienu, īpaši sīkus pilienus, kas spēj uzturēties gaisā ilgāk."
Tomēr galvenais riska faktors ir liela skaita cilvēku pulcēšanās telpās, piebilda Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs profesors Ģirts Briģis.
"Tas neattiecas tikai uz koriem, bet uz jebkuru situāciju, kur cilvēki pulcējas – teātris, sports, citi pasākumi. Kā mēs zinām, arī Itālijā no sporta pasākumiem sākās lielās nepatikšanas, piemērs ir arī Sāremā Igaunijā, kur vīrusa izplatīšanās sākās sporta sacensību laikā. Bet dziedāšana varētu būt vēl viens papildu faktors," teica Briģis.
Šo risku apsver arī citviet pasaulē. Piemēram, kā ziņo "Deutsche Welle", Vācijā durvis atkal vērušas baznīcas, taču dievlūdzējiem jāvelk maskas, jāietur distance un ir aizliegts dziedāt, lai neveicinātu vieglāku vīrusa izplatīšanos.
Pulcēšanās baznīcās un dziedāšana tiek saistīta ar vairākiem koronavīrusa uzliesmojumiem pasaulē. Piemēram, ASV presē aprakstīts kāds nelaimīgs gadījums, kad 10. martā Vašingtonas štatā uz mēģinājumu sanāca koris ar 56 dalībniekiem. Neviens nešķita slims, taču mēģinājumā inficējās 45 dziedātāji; divi vēlāk nomira.
Šim gadījumam pagājušonedēļ ASV Nacionālās kordiriģentu asociācijas rīkotā videokonferencē pieskārās arī Merilendas Universitātes profesors Donalds Miltons, kurš specializējas izelpas ceļā izplatītu infekciju pētniecībā.
"Šie dziedātāji tobrīd nezināja, ka tuvākajā apkārtnē būtu reģistrēts kāds Covid-19 gadījums, tomēr mēģināja ievērot kaut kādu distancēšanos un izmantoja roku dezinfekcijas līdzekļus. Ja telpā būtu bijusi biežāka gaisa apmaiņa, saslimušo skaits varēja būt mazāks. Taču ventilācija nav panaceja – jā, tā var uzlabot situāciju, tomēr, ja telpā ir vīrusa nēsātāji arī bez simptomiem, risks saslimt joprojām pastāvēs," norādīja Miltons.
Ārste neredz drošu veidu, kā organizēt koru mēģinājumus
Šajā konferencē piedalījās arī otolaringoloģe Lusinda Halsteda no Dienvidkarolīnas Medicīnas Universitātes, kura uz kādas diriģentes jautājumu, vai viņa spēj iedomāties drošu veidu, kā pašlaik organizēt mēģinājumus, atbildēja šādi: "Nē. Izņemot tad, ja tas notiek ārā, jūs esat maza grupa un vējš nepūš jums no aizmugures. Piemēram, mans kaimiņš dzied bārberšopa kvartetā, un pagājušajās brīvdienās viņi bija sapulcējušies piemājas zālienā, ar divu metru distanci, un četratā dziedāja. Tas, manuprāt, ir droši. Kamēr vien viņi viens otram nepieskaras."
Ārste uzskata, ka droši mēģinājumi būs iespējami vien tad, kad būs pieejama vakcīna vai efektīva ārstniecība. Vai arī tad, ja pirms mēģinājuma visiem dalībniekiem veiktu vīrusa testu.
"Protams, tāda testēšana ir utopiska un nereāla. Tāda nav iespējama. Bet jāņem vērā, ka amerikāņu pesimismu ietekmē arī pašreizējā situācija, kur saslimstība un mirstība aug dramatiski. Šī ģeogrāfiski ir vieta, kur ir gandrīz sliktākā situācija pasaulē," uzskata Briģis no RSU.
Taču viņš atgādināja: pandēmija nebeigsies līdz ar kāda iedomāta finiša karoga novicināšanu, kad nākamajā dienā varēs atsākt dzīvot kā līdz šim. Tāpēc arī dažādu kolektīvu, tai skaitā koru dalībniekiem jārēķinās ar ļoti lēnu un pakāpenisku pāreju.
"Par nākamo sezonu gan šobrīd ir ļoti grūti teikt, kā situācija attīstīsies, cik ilgi tā ilgs. Tā kā attiecībā uz šo vīrusu mums pieredzes nav, tad prognozēt ilgumu – vai tās būs nedēļas, mēneši vai gads... Pilnīgi droši var teikt tikai par to brīdi, kad būs vakcīna vai efektīva ārstēšana. Bet, tā kā tuvāko prognožu par to nav, tad, protams, mums ir jārēķinās ar dažādiem scenārijiem. Bet teikt kaut ko par nākamo sezonu – nu, tas laikam pašlaik vairāk ir atkarīgs no cilvēku pesimisma vai optimisma," atzina Briģis.
Arī Veselības ministrija atturas izteikt prognozes
Tālākas prognozes atturas sniegt arī VM, kas konsultē KM par drošības pasākumiem nozarē. VM Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane teica: esam jaunā situācijā un katru dienu mācāmies gan no citu valstu pieredzes, gan pašu pasākumiem.
"Ja kādi pasākumi mums ir ļoti efektīvi, cilvēki ļoti saprātīgi apmeklē sabiedriskas vietas un ievēro piesardzības pasākumus, mums ir iespējams ļoti efektīvi kontrolēt vīrusa izplatību un noturēt saslimstību zemā līmenī. Tad mēs, protams, varam būt drosmīgāki un pieļaut pasākumus, kur varbūt arī ir augstāks risks. (..) Un ja saslimstība ir tik zema, ka slimnīcas mierīgi tiks galā ar kādu uzliesmojumu kolektīvā, tad, protams, varam lemt un sākt mēģināt," teica Feldmane.
Eksperte pieļāva, ka amatierkolektīviem vēl kādu laiku būs jārēķinās ar ierobežojumiem – piemēram, attiecībā uz cilvēku skaitu un distanci mēģinājumā. Bažas ir arī par to, vai rudenī varēs notikt plaši pasākumi ar publiku, jo rudens ar gripas sezonas sākumu varētu būt īpaši augsta riska laiks. Tomēr, kā izskatīsies nākamā sezona koriem un vai arī pēc gada pārceltie skolēnu dziesmu svētki varēs notikt, vēl ir krietni par agru prognozēt, sacīja Feldmane.
"Kas tālāk notiks ar vīrusu, ir grūti izprast, jo ir nepietiekama informācija, lai varētu prognozēt tālākos notikumus.
Būtībā jau mēs ar šo vīrusu nesadzīvojam pat vēl pusgadu. Ko tad mēs varam prognozēt gadu uz priekšu?" vaicāja VM pārstāve.
Mīkstinot ierobežojumus, par profesionālo kolektīvu darbības atsākšanu piesardzīgi lemj arī citās Eiropas valstīs. Piemēram, Berlīnes Šaritē klīnikas eksperti pēc septiņu vadošu orķestru lūguma snieguši ieteikumu mēģinājumos mūziķiem sēdēt pusotra metra attālumā vienam no otra, bet pūtējiem ievērot divu metru distanci un izmantot arī plastmasas vairogus.
