Berlīnes mūra sabrukšanas stāstā liela loma ir arī elektroniskajai mūzikai. Un tieši deju grīdas bija tās, kur vispirms atkal apvienojās Vācija. 30. gadadienā, kopš mūra krišanas šī apvienošanās mūzikā notiek vēl plašākā mērogā. Vienlaikus 27 vietās Berlīnē vietējie dīdžeji tiekas ar dīdžejiem no 27 citām Eiropas valstīm. Vienā no klubiem vietējiem dīdžejiem pievienojas kolēģi no Latvijas.
“Šis ir diezgan liels, kruts pasākums, ko iniciēja Berlīnes “Clubcommission” – asociācija, kas pārstāv klubus, un tas vienkārši pierāda arī to, cik tomēr liela klubu kultūras – elektroniskās deju mūzikas kultūras meka ir Berlīne,” stāsta dīdžejs Kaspar Kondrat.
“Īstenība tas nav tikai par mūziku – šīs aktivitātes notiek dažādos mākslinieciskos žanros un tas ir tieši saistīts ar to, kas notika pirms 30 gadiem, jo tad arī iesaistījās pilnīgi visi.”
Pasākuma apmeklētāja Margota dalās iespaidos: “Priecājos, ka man ir iespēja klausīties dīdžejus arī no citām valstīm. Runājot, par mūziku, jo sevišķi tehno un house, manuprāt, pats labākais ir tas, ka tā apvieno cilvēkus no visas pasaules. Es kā francūziete jūtos laimīga, ka varu justies vienota ar cilvēkiem no citām Eiropas valstīm, šovakar, piemēram, arī ar Latvijas pārstāvjiem.”
“Manuprāt, Berlīnes mūra krišanu svinēt ar deju mūzikas ritmiem ir laba ideja, un tas arī simbolizē šo brīvību – to, ka tagad varam visi kopā izklaidēties un svinēt vienotību, tas ir ļoti forši,” uzsver pasākuma apmeklētāja Seza.
Pasākuma apmeklētājs Džads stāsta, ka atbraucis no Austrālijas tieši tāpēc, lai piedzīvotu Berlīnes mūra krišanas svinības:
“Mūra sabrukšana mums liekas fascinējošs vēstures notikums. Turklāt Berlīne ir tik kultūras ziņā dažāda! Tāpēc - vai var būt vēl labāks brīdis, kad izzināt Berlīni, ja ne tagad.”
Savukārt dīdžejs “DJ T” atklāj:
“Saistībā ar to, kas pēdējā laikā ir noticis Vācijā, kādreizējie austrum- un rietumvācieši atkal apvienošanās svinības nemaz tik viennozīmīgi nevērtē. Ir daudz politisku jautājumu, ar kuriem ne visi ir apmierināti.”
Viņš arī dalās atmiņās:
“Kad mūris sabruka, viens no tiltiem starp Austrumberlīni un Rietumberlīni bija klubu un tehno mūzikas kultūra. Un man bija tā privilēģija tolaik to piedzīvot. Situācija pilsētā bija specifiska, nebija īsti infrastruktūras, neviens nezināja, kas kontrolē ballītes un to norišu vietas.
Tā bija brīva zona, jebkurš varēja atrast vietu, kur rīkot šādas diskotēkas, bez licencēm. Un šodienas Berlīnē no tā laika gara šis un tas vēl ir saglabājies.”
