Emociju un pateicības brīdis pēc pirmizrādes visiem šī mākslas brīnuma radītājiem: vispirms izcilajai titulvaronei Asmikai Grigorjanai un viņas mīļotajam de Grijē - Muratam Karahanam, diriģentam Mārtiņam Ozoliņam, režisorei Inārai Sluckai, skaistās vides radītājiem - Mārtiņam Vilkārsim, Keitai un Katrīnai Neiburgai, korim un orķestrim.
"Mēs ar solistiem esam kā viens veselums. Šeit nav vadošie vai pavadošie. Šajā mūzikā, Pučīni mūzikā, viss ir viens liels rečitatīvs, viena liela kopēja ārija no sākuma līdz pēdējai notij. Šovakar vissvarīgākā ir emocionālā puse, dzīvē tas varētu būt savādāk. Šādas emocijas izdaiļo un bagātina mūsu dzīvi," pauž diriģents Mārtiņš Ozoliņš.
"Man gribējās radīt vizuāli pievilcīgu skatuves tēlu. Ja ir kaislības, tās var risināties ikvienā vidē, skaistā vai neglītā, galvenais ir cilvēki, viņu pārdzīvojumi. Es esmu impulsīvs cilvēks, varu klausīt sirdij vai dziļi pārdzīvot Šis stāsts par mīlas trijstūri un izvēli - mīla vai komfots dzīvē - ir mūžīgs. Opermūzika, tas ir ļoti skaisti. Mūzika tevi nes kā vilnis, tas ir periods, kad tu dzīvo tajā. Tas ir mans redzējums, mana sapratne, katram var būt citas domas, citam būtu citas, tāpēc mēs esam tik daudz un dažādi," norāda režisore Ināra Slucka.
Reklāmas teksta vārdi - sieviete kā mākslas priekšmets un mīlas objekts - pilnībā atbilst Asmikas Grigorjanas Manonai. "Katra sieviete, manuprāt, ir mīlas objekts. Tā tam vajadzētu būt," pauž Asmika Grigorjana.
"Manonas tēls ir interesants un daudzkrāsains, tur var izdzīvot un parādīt visplašāko krāsu gammu. Tāpēc to veidot ir interesanti. Primārais šajā izrādē ir tas, ka viņai jāizvēlas starp spēcīgām jūtām un stabilu dzīvi. Kaut šajā uzvedumā varbūt, pat ir izvēle starp vienām un otrām jūtām. Es esmu spontāns cilvēks un visu daru, ko saka mana sirds, ne vienmēr, protams, tas ir pareizākais. Tādai māksliniecei kā man jāprot balansēt savas emocijas, lai būtu iespējami mazāks kaitējums balsij. Emocijām jābūt, bet tu nevari vienmēr mirt uz skatuves," saka saka Asmika Grigorjana.
"Tā ir ļoti liela mīlestība. Tur ir daudz mīlestības, mīlestības pārdozēšanas. Viņš zaudē visu viņas dēļ. Varbūt viņa de Grijē pat tik ļoti nemīl, bet viņš visu dara viņas dēl. Tā ir liela mīlestība," uzsver de Grijē lomas atveidotājs, operdziedātājs Murats Karahans. "Es esmu ļoti apmierināts ar šo izrādi, pēc aplausiem spriežot, arī publikai patika, es jūtos ļoti gandarīts," viņš neslēpj.
"Ļoti romantisks darbs, bet netiek pārsaldināts. Priekš manis lielākā vērtība ir Asmika Grigorjana - viņa ir īsta pērle, kuras klātbūtne salika visu pa vietām un uzlika izrādei pareizos akcentus," izrādi vērtē režisors Viesturs Meikšāns.
"Šī ir ļoti tīra izrāde, nekā lieka. Galvenā ir mūzika un solisti, pārējais - scenogrāfija, kostīmi - viss ir pakārtots mūzikai," uzskata muzikoloģe Inta Pīrāga.
"Solistu sastāvs ir ārkārtīgi veiksmīgs. Man ļoti patika scenogrāfija un Katrīnas Neiburgas videoinstalācijas. Un Ināra Slucka kārtējo reizi apliecināja kvalitāti," vērtē Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela.
Kā vēstīts, LNO jauniestudējuma "Manona Lesko" darbība pārcelta uz mūsdienām, izrāde ir vizuāli skaista, tās centrālais konflikts - galvenās varones nespēja izšķirties, vai sekot savai sirdij vai prāta apsvērumiem.
