Ieskandina divus jaunus instrumentus
“Ko Elbas filharmonija vēlas pavēstīt pasaulei? Vēlreiz likt smagsvaru uz kultūru un mākslu, uzsverot, cik liela ir kultūras nozīme cilvēka dzīvē; kam patiesībā vērts bez ierunām tērēt naudu un no kā var atteikties.
Agri vai vēlu tā pingponga bumbiņa nāk atpakaļ. Ja to aizmetam projām, sakot, ka kultūra jau nav mūsu prioritāte, bumbiņa tomēr atnāks atpakaļ, jo… Cilvēki bez kultūras nevar!
Ļaudis satiekas, iepazīstas un elpo caur kultūru, tāpēc bez mākslas un mūzikas katedrālēm mēs nevaram dzīvot! Elbas filharmonijas atklāšana mums visiem Eiropā un pasaulē to atgādina," tādi bija Apkalnas iespaidi pēc koncertzālēs atklāšanas koncerta 2017. gada janvārī.
Jau vasarā Iveta Apkalna tika aicināta ieskandināt vēl kādu jaunu instrumentu.
“Lielās mūzikas balva 2017"
“Lielās mūzikas balvas 2017" pasniegšanas ceremonija norisināsies 6. martā Latvijas Nacionālajā operā. Plkst.19.00 tā būs klausāma arī Latvijas Radio 3 “Klasika” un replay.lv tiešraidē, bet pēc plkst. 22.00 skatāma arī Latvijas Televīzijā.
“Šī gada jūlijā gan manā, gan koncertzāļu ērģeļu dzīvē bija liels un neaizmirstams notikums – jauno koncertērģeļu atklāšana, turklāt nevis tradicionālajā koncertzālē, bet gan vietā, ko sauc par koncertbaznīcu," intervijā Sandrai Ņedzveckai atklāj Iveta.
“Noibrandenburgas koncertbaznīca jau sen lepojusies ar skaistu arhitektūru un vilinājusi klausītājus ar lielisku akustiku, taču tīri vizuāli un muzikāli šķita, ka tai kaut kā pietrūkst. Ērģeles! Raugoties uz vietu, kur uz skatuves citkārt atrodas ērģeles, šķita, ka tur ir tāds kā caurums... Un tad viens ļoti uzņēmīgs, biznesā veiksmīgs kungs, vārdā Ginters Vēbers, bija tas, kurš pilsētas mēram ierosināja uzbūvēt ērģeles, apņemoties to būvniecību sponsorēt no saviem līdzekļiem. Vīrs un vārds! Ērģeles tika atklātas tieši Vēbera kunga 70. dzimšanas dienā, 12. jūlijā," klāstīja ērģelniece.
Ērģeles būvējis Filips Klaiss – tas pats, kurš būvējis Elbas filharmonijas ērģeles un daudzas citas visā pasaulē.
"Atšķirībā no Elbas filharmonijas ērģelēm, šeit tas fascinējošais bija tas, ka pati drīkstēju un man bija pat ieteicams piedalīties ērģeļu radīšanas procesā," sajūsmu neslēpa Iveta un atklāja, ka koncerts raisīja ļoti lielu interesi medijos vēl pirms tika izziņots. Jo tauta runāja!
Noibrandenburgas koncerts tika ātri izpārdots, tam sekoja papildkoncerts 13. jūlijā. Un arī tas tika izpārdots. Divās dienās nospēlēti tika trīs skaisti koncerti, kas nav bijis vienkārši.
"Šis notikums visiem ilgi paliks atmiņā - ne tikai tāpēc, ka trīskārt to nospēlējām, bet arī tāpēc, ka Noibrandenburga nav tik liela kā Parīze, Losandželosa, Berlīne vai Maskava - cilvēki šeit tik ļoti bija gaidījuši ērģeles, tāpēc visu notiekošo uztvēra tik personīgi, bija tik nepiepildāmi! Skatoties ziņu raidījumus, ērģeļu atklāšana bija svētki visā pilsētā," stāstīja Apkalna.
Pienesums arī Latvijas mūzikas dzīvē
Neraugoties uz jaunajiem un tik svarīgajiem pienākumiem, Ivetas Apkalnas pienesums Latvijas mūzikas dzīvei aizvadītajā gadā bijis īpaši dāsns. Martā viņa piedalījās Liepājas 25. Zvaigžņu festivāla atklāšanas koncertā, “Lielajā dzintarā” muzicējot kopā ar Atvara Lakstīgalas vadīto Latvijas Simfonisko orķestri, bet Rīgas Stradiņa universitātes aulā kopā ar LNSO un diriģentu Gunti Kuzmu priekpilni atklāja Baltijā lielākās digitālās ērģeles.
"Man par lielu pārsteigumu, Latvijā tiks atklātas vēl vienas digitālās ērģeles - un šis nu tiešām nebija tas gadījums, kad pati nācu un “uzmācos”,” intervijā Ilzei Mednei un Orestam Silabriedim rudenī stāstīja Iveta.
“Man šķiet, ka Latvijā labā nozīmē sācies ērģeļu bums! Daudzas koncertzāles vēlas dzirdēt ērģeles un veikt eksperimentus. Stradiņa universitāte mani pārsteidza, piezvanot, uzrakstot un vaicājot, lai piedalos to atklāšanā. Instruments ir patiešām ļoti labs, ar pārdomāti pievienotām ārējām skandām – ļoti veiksmīgi! Cilvēki, kuri tās atveduši un uzstādījuši, ir domājuši, lai skaņa piepildītu zāli no visām pusēm. Biju pozitīvi pārsteigta," stāstīja Apkalna.
2017.gada maijā Latgales vēstniecībā “Gors” Ivetas Apkalnas ērģeles skanēja par godu Latgales kongresa simtgadei, tostarp Riharda Dubras oratorijas “Marija” pasaules pirmatskaņojumā, bet Rīgas Domā spilgtās franču mūzikas lappusēs viņa sastapās ar Valsts Akadēmisko kori “Latvija”.
Jūnijā Dzintaru koncertzālē kopā ar LNSO un Andri Pogu pie diriģenta pults māksliniece svinēja “Rīgas festivāla” noslēgumu, bet oktobrī atkal devās uz dzimto Rēzeknes pusi, kur aizrautīgi vadīja pašas izloloto starptautisko ērģeļmūzikas festivālu “ORGANismi”. Jau trešo.
"Trīs ir spēcīgs skaitlis," pirms festivāla intervijā Marutai Rubezei klāstīja Iveta. "Tas parāda un pierāda, ko esam varējuši, ko esam darījuši - gribas aizvien vairāk un interesantāk, un idejas neapsīkst!
Gatavojot festivālu, gluži apzināti vaicāju cilvēkiem, ko viņi vēlētos dzirdēt - ērģeles ar citām mākslām, ērģeles ar orķestri vai kādu citu instrumentu, un burtiski 90 procentu aptaujāto cilvēku teica - gribam dzirdēt tevi solo!
Koncerta nosaukums bija "Bahs reiz trīs".
"Trīs - tas ir zīmīgs skaitlis. Trešais festivāls, Svētā Trīsvienība. Sapratu, ka varētu un gribētu spēlēt un spēlēties ap Bahu, jo arī viņa mūzikā skaitlim trīs ir ļoti liela nozīme. Un - kāpēc gan nespēlēt trīsdaļīgu koncertu? Tajā nebūs tikai Baha mūzika, bet arī atsauces uz viņu - Šostakoviča, Lista mūzikā," sacīja talantīgā ērģelniece.
