Antra Ozola ir dziedātāja ar īpašu balss tembru, kuras karjera ir bijusi pietiekami gara un notikumiem bagāta. Grupu "Suvenīrs", "Ādaži", "Tip Top", "Proventus" soliste Antra Ozola klusēja piecpadsmit gadus, līdz atgriezās pie dziedāšanas kopā ar saksofonistu Māri Trankali.
"Es tagad varēju uzspodrināt savas spalvas," par savu atkalatgriešanos mūzikā izsakās soliste Antra Ozola.
Pirms pandēmijas dziedātāja uzstājās vairākos koncertos Latvijā ar apvienību "Paldies tev, draugs", kurā Antra Ozola satikās un kopā dziedāja ar Andri Daņiļenko, Beāti Melderi, Kasparu Pudniku un Jāni Krūmiņu no grupas "Apvedceļš".
Dziedāt Antra Ozola mācījusies pie vokālās skolotājas Maigas Grietēnas, kur izkopa savas balss gandrīz trīs oktāvas. Taču pretēji skolotājas ieteikumam par operu Ozola nedomāja, kaut bērnībā dzirdējusi daudz tā laika operas uzvedumu.
"Kā man patika stundas pie viņas – neaizmirstami brīži! Ļoti daudz no viņas iemācījos, biju viņai ļoti laba skolniece. Man patika. Un tad viņa teica tā Adrianam [Kukuvasam]:
"Antrai ir plašs diapazons. Viņa var dziedāt gan apakšas, gan augšas, bet spied viņu vairāk uz tām augšām." Un tad nu es arī ņēmos pa tām augšām," atceras Antra Ozola.
Taču dziedātājas publiskā debija notika Rīgas Sanatorijas meža skolā, kur viņas vecāki bija skolotāji. Bieži vien tur notika dažādi koncerti, kurus Antra Ozola labprāt klausījās. Kā īpašu reizi dziedātāja atminas koncertu, kur uzstājusies operdziedātāja Elfrīda Pakule, kas pārsteigusi ar savu augsto balsi. Pēc šī koncerta komponists Arvīds Žilinskis, kurš atskaņoja klavieru pavadījumu, aicināja kādu no zāles sniegt priekšnesumu. Antra Ozola pieteicās nodziedāt dziesmu "Vāverīte ezim teic":
"Es ieraudzīju savu māti ar ieplestām acīm zāles viņā galā.
Tad sapratu, par ko viņa uztraucas – vai varēšu paņemt to lēcienu ar vārdiem "jā, jā, tā-tā-tā…" Un es paņēmu, zālē skanēja aplausi. Pēc dziesmas komponists man noglaudīja galviņu un teica – "dziedi, meitēn, dziedi. Tev labi sanāk"."
Vēlāk Antra Ozola savas mammas, skrējējas Birutas Zelmenes iespaidā nopietni nodarbojās ar vieglatlētiku, pat grūda lodi un turpināja dziedāt ģērbtuvēs. Tomēr, kā stāsta pati dziedātāja, tad sākotnēji viņai neesot bijis sapnis par dziedāšanu.
"Es biju liela fane gan Vilcānei, gan Bumbierei, gan Lapčenokam. Man tik ļoti patika viņu dueti," par saviem iedvesmas avotiem mūzikā stāsta Antra Ozola.
Pēc nopietnas kājas traumas no sporta Antrai Ozolai bija jāatvadās. Pateicoties vokālās skolotājas Maigas Grietēnas ieteikumam, Ivars Kraucis pieņēma Antru Ozolu savā Ādažu ansamblī "Suvenīrs", kas vēlāk pārauga jaunā kolektīvā "Ādaži". Vēlāk ansamblim bija nepieciešam vēl viens solists, un uz Ādažiem dziedāt atnāca Adrians Kukuvass, jo grupai "Menuets" tobrīd bija iestājusies maza pauze.
"Kad šis cilvēks, "džeks" no Jūrmalas ienāca zālē, momentā bija klikšķis. Tad sapratu, ka tas ir tas pats, kas sacerēja "Krīt visbaltākie sniegi" – tā mēs iepazināmies," tā pirmo tikšanos ar savu vīru atceras Antra Ozola.
Pēc lieliska starta festivālā "Liepājas Dzintars ‘79" ar ansambli "Ādaži" Antra Ozola nonāca LPSR Valsts Filharmonijas grupā "Tip Top". Tur par viņas lielo hitu un pirmo ierakstu studijā kļuva Ulda Stabulnieka sacerētā dziesma "Nedrīkst sasteigt".
"Ļoti uzmanīgi vienmēr vēroju mūsu solisti Margaritu Vilcāni no malas – kā viņa iziet uz skatuves, kā paklanās. Tā man bija vesela pasaule.
Ja sēdētu skolas solā un par to kāds stāstītu, tas būtu pavisam kas cits, nekā to piedzīvot," atminas Antra Ozola.
Visvairāk gan dziedātāja Antra Ozola savā skatuves mūžā dziedājusi sava bijušā vīra, mūziķa Adriana Kukuvasa komponētās dziesma: "Visus tos gadus es augu viņa paspārnē. Ja tā varētu teikt, Adrians mazliet trenējās uz manis. Pētīja balsi, cik varēšu pavilkt. Taču viņš man nekad neteica – ļoti labi. Nekad es tādu tekstu vispār nedzirdēju. Tagad es saprotu, ka viņš darīja ļoti pareizi.
Jo tikko tu gribi pazudināt kādu cilvēku, saslavē viņu, ļoti saslavē. Un ar to tad arī viss beigsies.
Viņš gan man lika nojaust, bet klaji teikt, ka bija kolosāli, tādus vārdus es no viņa nedzirdēju. Tāpēc es jutu, ka man pašai ir jāvērtē. Esmu diezgan paškritiska."
Antras Ozolas muzikālajā karjerā bija arī iespaidīgi solo gan grupas "Proventus" laika ciklā "Debesu dāvana" ar Aleksandra Čaka dzeju, vēlāk Operetes teātrī tika iestudēts Adriana Kukuvasa dziesmu cikls ar Jāņa Ziemeļnieka un Austras Skujiņas vārdiem. Tolaik "Proventus" jau bija pārtapis grupā "Rekvizīts", kura uzstājās arī rokoperā-baletā "Mazā nāriņa" pēc Hansa Kristiana Andersena pasakas ar Antru Ozolu galvenajā lomā: "Izmisīgi meklējām grāmatu plauktos. Ko lai tagad dara? Bija iestājusies kaut kāda krīze. Šķirstījām grāmatas šurpu turpu, līdz uzgāju Leona Brieža "Nāriņu". Adrians momentā pieslēdzās un ļoti ātrā tempā to visu uzrakstīja. Skaistas, romantiskas melodijas. Vēl tagad atceros, kā lielais koris stāvēja augšā balkonā, lejā simfoniskais orķestris un rokgrupa "Rekvizīts", diriģents. Kad es šo visu atceros, mani pārņem patīkama sajūta, ka ar mani tas viss ir bijis."
