Jona izrādījās ļoti veikls un harismātisks stāstnieks, kurš sanākušos atbruņoja ar savu vienkāršību un nekautrēšanos iesmiet par savām līdzšinējā karjerā pieļautajām kļūdām, ik pa laikam arī nodemonstrējot ilustratīvus audio failus no datora vai uzspēlējot savu iecienītāko - "Korg Kronos" - sintezatoru.
"Līdz šim esmu vadījis meistarklasi vien dažas reizes," viņš godīgi atzinās sarunā pēc tam. "Izskatās, ka cilvēkiem patīk, kas iedrošina darīt ko tādu biežāk.
Man liekas, ir svarīgi runāt ne tikai par mūzikas spēlēšanu, bet arī biznesu, industrijas aizkulisēm, to, ko no tās sagaidīt. Svarīgi arī runāt par savām kļūdām, jo mēs no tām mācāmies.
Godīgi pastāstīju arī to, ka vakar koncerta pirmajā pusē biju ļoti sanervozējies. Uz Rīgu atbraukušie vecāki pat bija par mani izbrīnīti. Taču beigu beigās viss bija kārtībā - man ļoti patika gan publika, gan koncertvieta. Labprāt šeit vēl atgrieztos."
Vakarā par eksotikas un sajūtām piepildītu dubultkoncertu Kongresu namā parūpējās Ķīnas mākslinieki A Bu un "Tianchang Band". Pirmais kārtējo reizi apliecināja, kādēļ šogad uzvarēja džeza izpildītāju konkursā "Riga Jazz Stage" un turpina piepildīt arvien lielākas koncertzāles visā pasaulē, bet otrie aizveda skatītājus neparastajā ķīniešu kultūras un Rietumu džeza sajaukuma pasaulē.
A Bu sev tipiskā manierē brīvi improvizēja, iekļaujot savā programmā gan džeza, gan blūza, gan klasiskās, gan ķīniešu tautas mūzikas nianses, izjaucot melodijas pa detaļām un tad veikli saliekot tās atpakaļ tā, kā, iespējams, to māk izdarīt tikai viņš. Ir vairāk nekā skaidrs, ka tikai 19 gadus vecais talants kļūs par arvien lielāku zvaigzni dažādu žanru pianisma pasaulē un pēc gadiem 20 šā gada festivāla "Rīgas ritmi" koncertu apmeklējušie varēs teikt - jā, es biju lieliskā koncertā, kad viņš vēl bija gluži jauna, bet jau pasaules līmeņa zvaigzne.
Jo unikālāku šo vakaru padarīja fakts, ka vienā koncertvakarā Rīgā uzstājās gan A Bu, gan viņa pirmais džeza skolotājs Kongs Hongvejs ar savu etnodžeza lielprojektu "Tianchang Band". Skolotāja un skolnieka satikšanās koncerta noslēgumā tika atzīmēta arī uz skatuves, kad A Bu iesaistījās brīvā improvizācijā ar "Tianchang Band", nomainot pie taustiņiem savu bijušo pasniedzēju. Šādas nianses ir publiku aizkustinošas un padara koncerta baudīšanu emocionāli vēl piesātinātāku.
Ķīnas mūziķu apvienība pierādīja, ka aizspriedumiem par ķīniešu džezu nav vietas. Šis, iespējams, pat bija kolorītākais festivāla koncerts,
kurā savijās kopā gan ķīniešu tautas mūzikas, gan ļoti kvalitatīva džeza nianses. Turklāt programma tika pasniegta labi pārdomātā un ar Ķīnas kultūras bagātīgo mantojumu piesātinātā veidā. Par vakara zvaigzni nešaubīgi kļuva ķīniešu ģitāras jeb ruana meistars Fengs Mantians, kurš bija ne mazāk atraktīvs kā dienu iepriekš koncertā atpūtas parkā "Egle" un pierādīja, ka Ķīnas folkmūziķi nebūt nemēģina pasniegt sevi Rietumu pasaulē tikai pārnopietni un akadēmiski perfekti. Aizrautīgs dzejas lasījums mijās ar īstenu rokenrola sajūtu un beigu beigās pat dejām uz skatuves, kā rezultātā publika atbildi parādā nepalika, sarīkojot stāvovācijas grupai, par kuru vēl nesen Latvijā nezināja neviens.
Tas arī ir viens no festivāla "Rīgas ritmi" galvenajiem mērķiem - parādīt, ka mūzikas pasaule ir ļoti plaša un tajā mīt daudzi tik tiešām fantastiski un, nebaidoties šā vārda, patiesi ģeniāli mūziķi, kurus droši var dēvēt par pilnasinīgiem māksliniekiem.
Atpūtas parkā "Egle" tikmēr kvalitatīvu koncertu sniedza pašmāju funk, indie un blūzroka grupa "The Coco'nuts", bet džeza klubā "Trompete" noslēdzošo festivāla "Rīgas ritmi" grand "jam session" vadīja latviešu dziedātāja Una Stade.
Uz tikšanos nākamajā, jubilejas gadā!
