Rīkojot Liepājas Starptautisko zvaigžņu festivālu, organizatoriem nācās saskarties ar virkni neparedzamu plāna maiņu. Orķestra mūziķu sastāvu, kā arī atsevišķu pieaicināto diriģentu uzstāšanos koriģēja pandēmijas apstākļi, taču vislielākais izaicinājums bija tieši noslēguma koncerts solistu maiņas dēļ.
Liepājas Simfoniskā orķestra direktors Uldis Lipskis stāsta: "Mums bija iecerēts festivāla noslēgumā sadarboties ar izcilu krievu soprānu Hiblu Gerzmavu, bet pilnīgi skaidrs, ka, ja cilvēks ir savulaik parakstījis atbalsta vēstuli par Krimas pussalas okupāciju no Krievijas puses, tad mums nav morālu tiesību šādu baudījumu ar labu mākslinieci sev saglabāt. Mēs gribējām, lai programma nemainās, lai programma paliek tā, uz ko ir cerējuši mūsu klausītāji, biļešu pircēji. Un mums atsaucās viena no visslavenākajām ukraiņu dziedātājām – soprāns Ludmila Monastirska, līdz ar to tā ir absolūti gan līdzvērtīga nomaiņa mākslinieciskā ziņā, gan arī ļoti simbolisks žests no mūsu puses."
Lai paustu savu attieksmi par notiekošo Ukrainā un morāli atbalstītu solisti Ludmilu Monastirsku, Liepājas simfoniskā orķestra mūziķi Gintara Rinkeviča vadībā pirms koncerta izpildīja Ukrainas valsts himnu.
Sarunā pirms koncerta māksliniece atklāja, ka netiek atpakaļ uz mājām Kijivā pie savas ģimenes, un patlaban viņa mīt to valstu viesnīcās, uz kurām plānots braukt koncertēt: "Es cenšos kaut kā saņemties, bet tas ir sarežģīti. Tas ir ļoti grūti – turēties, turklāt man ir jādzied, jāstrādā, tā ir mana profesija – iziet uz skatuves. Tas, ko es varu darīt kā māksliniece, šādi varu atbalstīt. Šobrīd ir izteikti piedāvājumi, jo varu lidot uz kaut kurieni no Varšavas, varu ko darīt kā māksliniece. Labprāt šiem koncertiem piekrītu, tai skaitā Liepājas koncerts ir viens no tādiem koncertiem."
Atvadoties no Liepājas publikas un izsakot mūsu tautai pateicību par atbalstu, Ludmila Monostirska izpildīja ukraiņu tautas dziesmu, par ko izpelnījās stāvovācijas ne tikai no vietējās publikas, bet arī no Ukrainas bēgļiem, kas bija atnākuši uz koncertu.