Festivāla programmā – seši koncerti, no kuriem viens sola tikšanos ar pasaulslaveno kordiriģentu Stīvenu Leitonu. Arī šogad festivāla programmā iekļauts allaž intriģējošais jaundarbu koncerts, kurā orķestra lomu Jāņa Ķirša un Lauras Jēkabsones skaņdarba pirmatskaņojumā uzņemsies kordziedātāju mobilie tālruņi.
21. starptautiskā garīgās mūzikas festivāla atklāšanas koncerts ar Džuzepes Verdi Rekviēmu izskanēs divreiz. Šo sestdien Liepājā, “Lielajā dzintarā”, un nākamceturtdien Rīgā, Svētā Pētera baznīcā. Bet sestdien koncertu Pētera baznīcā diriģēs viens no pasaules izcilākajiem kordiriģentiem Stīvens Leitons. Tiem, kuri Leitonu vēl nav iepazinuši, Sirmais nešaubīgi sola gandarījumu un norāda – Latvijas profesionālie kori Leitonu jau ļoti labi pazīst.
Augusta pēdējā dienā Valsts akadēmiskais koris uzstāsies Stirnienes Svētā Laurencija Katoļu baznīcā, bet rudens sākumu izgaismos ar četriem jauniem skaņdarbiem.
Jaunatskaņojumu skaitā būs Vestarda Šimkus jaundarbs “Missa brevis”, Platona Buravicka “Dziesmas par zemi un dziesmas par māju”, kā arī Jāņa Ķirša un Lauras Jēkabsones kompozīcijas par pasaules pirmajiem cilvēkiem, Ādamu un Ievu. Ķirša opusā viņi ir mūsdienu pilsētnieki.
“Iedvesmojoties no Ingas Gailes lugas “Āda”, mēs esam nonākuši pilsētas vidē. Kā pilsētas vide var iedvesmot un aptumšot. Tas būs muzikāls notikums korim a cappella ar 50 mobilajiem telefoniem. Šis būs tas gadījums, kad telefons, kurš parasti ir kordziedātāju kabatās, tiks izmantots lietderīgi,” vairāk par jaundarbu atklāj Jānis Ķirsis.
Savukārt kora “Maska” diriģente, komponiste un “Latvian Voices” dziedātāja Laura Jēkabsone senebreju mitoloģijas rakstos atradusi, ka Ādamam pirms Ievas bijusi savienība ar citu sievieti, Lilitu, kuru, tāpat kā Ādamu, Dievs bija veidojis no zemes. Taču Lilita bijusi pārlieku emancipēta un uzstājusi uz līdztiesību tiktāl, ka nācies no Ādama šķirties.
“Ādams viņu nepieņem kā līdzvērtīgu, viņa kļūst par dēmonu, aizlaidās no Ēdenes dārza. Stāsts pamatā ir par sievieti, kas ir līdzvērtīga vīrietim. Par to, izrādās, viduslaikos ir bijuši rakstīti daudzi romāni, dzeja – nu ļoti daudz izpausmju mākslā ir bijis par Lilitu. Un, jā, tas viss ir izveidojies vienā lielā skaņdarbā apmēram 15 minūšu garumā,” komentē Jēkabsone.
Savukārt Vestars Šimkus atzina, ka viņa darbā mijiedarbosies kolektīvā un individuālā lūgšana. Koris simbolizēs kolektīvo lūgšanu dievkalpojumā, bet individuālo baznīcas apmeklējumu atspoguļos klavieru, čella un vijoles trio.
Garīgās mūzikas festivāls noslēgsies ar Leonarda Bersteina godināšanu viņa 100. jubilejā. Koncertā skanēs opusi, kas Māra Sirmā vadībā atskaņoti pirms vairāk nekā 10 gadiem. Tostarp Bernsteina vokālsimfoniskais skaņdarbs “Čičestera psalmi”, ''Missa Brevis'' un Serenāde vijolei, orķestrim un sitaminstrumentiem.
