Viens no festivāla viesmāksliniekiem ir pasaulslavenais lietuviešu avangarda bundzinieks Vladimirs Tarasovs. Laužot iepriekšējās muzikālās tradīcijas, pieredzējušais mūziķis spēlējis jau padomju laikos, komponējis mūziku filmām un teātra izrādēm, vada Lietuvas Mākslas orķestri un darbojas arī kā vizuālais mākslinieks.
“Mūzika ir ļoti tieša mākslinieka izteikšanās, tāpēc tieši šis brīdis ir svarīgs, noskaņojums un enerģijas sakopojums ir vissvarīgākais jebkuram mūziķim,” ir pārliecināts Vladimirs Tarasovs.
“Leģendārais padomju laika lietuviešu brīvās improvizācijas bundzinieks Vladimirs Tarasovs, kurš bijis dalībnieks vienā no padomju savienības nozīmīgākajiem, un brīnums, kā iespējamajiem, avangarda mūzikas projektiem. No trim mūziķiem, kas eksistējuši šajā apvienībā, viņš visizteiktāk saglabājis interesi par avangarda mūziku, frīdžezu, brīvo džezu,” viesi raksturoja festivāla direktors Rihards T. Endriksons.
Viņš pastāstīja, ka festivālā uzstājas arī viens no pasaulē zināmākajiem latviešu eksperimentālākajiem mūziķiem, proti, Mārtiņš Roķis, kurš sāka kā ekstrēmās datormūzikas komponists, vismaz tolaik to tā dēvēja, un šobrīd pazīstams ar savu pseidonīmu N1L.
Veltījumu Latvijai simtgadē pēc festivāla “Skaņu mežs” pasūtījuma sacerējis krievu avangarda komponists Dmitrijs Kurļandskis, kura izsmalcināti pieklusināto skaņdarbu “Dolce Stil Nuovo” izpildīja stīgu kvartets “ReDo”.
Savukārt otra viesmāksliniece no kaimiņvalsts Lietuvas – Daina Dieva – reflektē par apkārtējo trokšņu attiecībām ar mūsdienu cilvēku, radot to kā ceļojumu klusuma un dūkoņas ainavā.
“Šī kompozīcija ir ļoti īpaša. Šoreiz tajā vairāk uzsvērts troksnis, ne klusums. Parasti ļoti daudz strādāju ar klusuma un trokšņa mijiedarbību. Šoreiz izmantoju vairāk troksni, kas droši vien ir saistīts ar manām šā brīža sajūtām. Ļoti daudz savos darbos izmantoju tekstūru. Man patīk skaņu dažādība – kā šīs dabas skaņas savijas ar skarbākiem skaņas viļņiem,” skaidroja Daina Dieva. “Es jūtu, ka mums apkārt ir tik daudz trokšņu un skaņu. Manuprāt, mūzika nav tikai melodija vien. Jūtu, ka bieži mēs nemaz nedzirdam daudz interesantu skaņu, kas ir mums apkārt - kas veido mūs kā cilvēkus un apkārtējo vidi. Tāpēc cenšos reflektēt par to, kas ir manī un man apkārt, veidojot no tā troksni, kad rodas kāda melodija.”
““Skaņu meža” rīkotāji seko līdzi pārmaiņām mūsdienu mūzikā un nodod tās tālāk saviem klausītājiem. Taču jautājums ir – kā gan tu kā klausītājs vari novērtēt pārmaiņas šajā valodā, ja tu nerunā šajā valodā? Tieši tādēļ “Skaņu mežā” apzināti tiek pārstāvētas ļoti daudz un dažādas mūzikas valodas, lai tās formas, kuras skatītājiem būtu saprotamākas un kuras viņi var, pateicoties klausīšanās pieredzes klātbūtnei, acīmredzamāk novērtēt, viņus iedrošinātu turpināt meklēt skaidrojumus, lai labāk saprastu šībrīža sarežģītākās mūzikas formas, kurās viņiem ir mazāk klausīšanās pieredzes,” festivāla ideju skaidroja Endriksons.
