Pagājušais gads Upatniecei bijis ļoti daudzveidīgs: tas aizskanējis gan ar brīnišķīgu LNSO rīkoto kamermūzikas koncertu "Virtuves rēvija" Ervina Šulhofa un Bohuslava Martinū mūzikā, gan ar koncertu Arhitektu namā kopā ar pianisti Elīnu Bērtiņu. Būtisks bijis arī koncerts "Aprēķina nakts" un arī muzicēšana Spīķeru kvarteta sastāvā kopā ar akordeonisti Kseniju Sidorovu.
Inta Zēgnere: – Šos koncertus [sk. augstāk] atzīmējusi žūrija. Bet kas tev pašai bijuši mīļākie?
Ieva Upatniece: – Visi minētie, jo tiem biju rūpīgi gatavojusies. Ja runājam par sirdij tuvākajiem – tie bija koncerti ar Elīnu Bērtiņu, kurus ļoti sen bijām plānojušas, bet dažādu apstākļu dēļ tos visu laiku nācās atlikt. Ir prieks, ka beidzot izdevās.
– Tavi domu biedri mūzikā bijuši ļoti dažādi. Bijis arī koncerts ar Kseniju Sidorovu.
– Jā, tas bija Spīķeru kvarteta sastāvā – arī tas bija ļoti spilgts notikums pašā vasaras vidū. Tikai pāris dienu, bet prieks milzīgs!
– Vai pati dod priekšroku kādam konkrētam repertuāram?
– Nē, nav man ne mīļākā laikmeta, ne tīkamākā komponista. Tieši tas čellistu dzīvi dara krāsainu un interesantu – neesam ierobežoti kādā laikmetā vai stilā. Man patīk spēlēt visu – varu teikt godīgi!
– Kā īsti čells kļuva par tavu instrumentu?
– Pateicoties vecākiem – tieši viņi izdomāja, kas tas ir mans mīļākais instruments... Esmu simtprocentīgs Dārziņskolas produkts. Protams, kad man, sešgadīgam bērnam, vaicāja, ko gribu spēlēt, vienu dienu tā bija flauta, citu dienu – klavieres.
Bet lielu lomu nospēlēja fakts, ka tētis bija kopā mācījies ar Lailu Dreimani, kas vēlāk kļuva mana čella skolotāja – viņaprāt, bija drošas rokas, kurās mani nodot. Šobrīd esmu ļoti priecīga par vecāku izvēli!
Čellam ir skaists, plašs diapazons; tas ir gan virtuozs, gan brīnišķīgs skanējuma ziņā. Ne velti to pielīdzina cilvēka balsij.
“Lielās mūzikas balva 2017"
“Lielās mūzikas balvas 2017" pasniegšanas ceremonija norisināsies 6. martā Latvijas Nacionālajā operā. Plkst.19.00 tā būs klausāma arī Latvijas Radio 3 “Klasika” un replay.lv tiešraidē, bet pēc plkst. 22.00 skatāma arī Latvijas Televīzijā.
– Tā ir atbildība par grupu, iniciatīvas uzņemšanās, arī gluži praktiskas lietas – skārumu rakstīšana. Spēja sastrādāties ar citiem koncertmeistariem, lai visi kopā paveiktu labu darbu.
– Vai esi jau reiz spēlējusi kopā ar divām pārējām māksliniecēm, kuras izvirzītas Lielajai mūzikas balvai?
– Ar Ievu noteikti esmu spēlējusi kopā "Sinfonietta Rīga" sastāvā, bet ar Santu muzicējām LNSO kamermūzikas koncertā "Aprēķina nakts". Atmiņas par to ir ļoti pozitīvas – paldies Agnesei Egliņai par mūsu kopā savešanu! Izdevās krāsains, interesants koncerts.
– Vai padomā vēl kas?
– Neesmu spēlējusi kopā ar klasisko ģitāru. Gribētu vēl kādu netradicionālu sastāvu, kas ārpus standartiem. Pagaidām esmu aktīvi iesaistījusies Spīķeru kvartetā, ir diezgan daudz koncertu pavasara pusē – jau 12. martā muzicēsim Latvijas Radio studijā un "Klasikas" tiešraidē, vēl kopā ar Latvijas Radio kori dosimies uz Franciju, bet aprīlī kopā ar kori "Kamēr..." gaidāms koncerts Cēsīs.
