Un meditācija šai gadījumā notiek gan ar mūzikas izpildītājiem, gan ar klausītāju. Parasti meditācijai nododas, lai sevi dziedinātu, un, lai tā izdotos, ir pilnībā jāļaujas mirklim un tajā jāiegremdējas kā veldzējošā strautā, atbrīvojoties no vakardienas, un brīvība, protams, ir ok.
Pusotru nedēļu pirms uzstāšanās festivālā “Laba Daba” bija iespēja telefoniski sazināties ar Orvaru (Örvar Þóreyjarson Smárason) – vienu no diviem grupas dibinātājiem, kurš kopā ar Gunnaru (Gunnar Örn Tynes) 1997.gadā izveidoja “Mum”, viņiem pievienojoties dvīņu māsām Gjidu (Gyða) un Kristīnai (Kristín Anna Valtýsdóttir). Turpmāk līdz mūsdienām nemainīgajam sākotnējam duetam pievienojušies daudzi mūziķi, kuri spēlē ģitāru, vijoli, taustiņinstrumentus, trompeti, perkusijas utt., kas apaudzē elektroniski veidotās skaņas.
Orvars izdevis vairākus romānus un dzejas grāmatas, dažkārt pats tās arī ilustrējis.
Viņš studējis kinoscenāristos Prāgā un, šķiet, ka ar savu mūziku mēģina iztēlē radīt visneiedomājamākās vīzijas, ko varētu pieredzēt tikai sapņos, laižoties veselīgā miegā, kad rādās nevis murgi, bet pasaule, kurā gribētos uzkavēties pēc iespējas ilgāk.
“Mum” mūzika ir kā skaņu celiņš šiem sapņiem, un nenāk prātā cits tās rašanās veids kā džemošana un brīva improvizācija. Par to arī jautāts, Orvars atbild: “Protams, radīšanas procesa sākuma stadijā ir sava veida improvizācija. Mums gan nav vienas metodes, kā veidojam savu mūziku, un tās laika gaitā mainās. Lielākā daļa no dziesmām, kas rodas tagad, sākotnēji ir elektroniska mūzika, nevis grupas improvizācija, un kaut kas vairāk notiek, spēlējot dzīvajā.”
Sākot muzicēt pirms divdesmit gadiem, “Mum” to darīja pašu priekam, un viņiem nebija ne jausmas, ka vēlāk viņi atradīs sev klausītājus visā pasaulē. “Sākām divatā ar elektroniskiem instrumentiem mūsu vecāku māju pagrabā, un domājām, ka tas būtu brīnums, ja mēs kādreiz izdotu albumu un kāds to arī klausītos. Mums nebija nekādu cerību, ka tas notiks,” atceras Orvars.
Jautāts, cik cilvēku sastāvā “Mum” tagad uzstājas, viņš iepauzē, pie sevis sāk klusi skaitīt un atbild, ka, viņaprāt, tagad tie esot seši mūziķi. Uzstāšanās “Labā dabā” nebūs kādas garas un intensīvas turnejas pieturas punkts, bet viens no nedaudziem koncertiem, kas notiek šajā vasarā.
Pirms vairākiem mēnešiem esot notikusi ASV turneja (arī tie izrādās tikai divi koncerti februārī), bet tagad lielu turnejas plānu ātrāk par nākamo gadu viņiem neesot.
Divas nedēļas pirms “Labas dabas” nospēlējuši koncertu Rumānijā, un tas esot bijis lielisks.
Pēdējais grupas albums “Smilewound” iznāca 2013.gadā, bet koncertā viņi spēlēs pa vienai vai divām dziesmām no katra sava albuma (kopā ir septiņi), aptverot visu savas karjeras diskogrāfiju. Pēdējais albums izdots arī atkal populārās audiokasetes formātā. “Mūzika tagad ir ļoti viegli pieejama “Spotify” un “Apple music”, un taustāmais formāts iegūst ekskluzīvu nozīmi, jo tajā mūziķis var radošāk izpausties kā produktā – tas vairs nav tikai nesējs. Agrāk pats klausījos kasetes, braucot ar auto. Tagad man vairs mašīnā kasešu pleijera nav, bet ir vairāki kasešu magnetofoni studijā, un tos vairāk izmantojam nevis, lai mūziku klausītos, bet radīšanas procesā, jo kasetei ir īpaša skaņa,” skaidro mūziķis.
Orvars ar prieku atceras iepriekšējo viesošanos Latvijā pirms aptuveni desmit gadiem,
jo “Mum” šeit uzkavējušies vairākas dienas, lai Latvijas Radio studijā, ko viņš raksturo kā ļoti skaistu, ierakstītu vairākas dziesmas kopā ar kori.
“Tas bija burvīgi, bet šis ieraksts nekad nav ticis izdots. Kāpēc? Tas nebūs pārāk interesants stāsts – mūsu ierakstu kompānija nevarēja to izdot juridiska rakstura sarežģījumu dēļ,” ar nožēlu saka Orvars, atzīstot šeit tapušo ierakstu par ļoti skaistu.
Tāpat kā mums eksotiska liekas Islande, arī Orvaram vienmēr esot ļoti interesanti paviesoties Austrumeiropā. Islandietis ir sajūsmināts par festivāla nosaukumu “Laba daba” laviešu valodā un to atkārto daudz labprātāk nekā manis piedāvāto tulkojumu “Good Nature”. Turklāt tas izdodas ļoti labskanīgi, un viņš uzsver, ka arī grupas “Mum” nosaukums jāizrunā tāpat, kā tas tiek rakstīts, ko viņiem nemitīgi nācies skaidrot visus šos divdesmit gadus, lai cilvēki nemēģina izmantot ierastos angļu valodas izrunas likumus, kur burts “u” parasti tiek izrunāts kā “a”. Orvars priecājas, ka šoreiz varēs paviesoties Latvijas laukos – 65 kilometru attālumā no Rīgas esošajos Ratniekos, kur jau daudzus gadus notiek festivāls “Laba daba”.
