Kultūras ABC
LTV “Kultūrdevas" ABC skaidro ievērojamu Latvijas kultūras faktu vēsturi un nozīmi.
Agrīnajos skaņdarbos Kalniņš attālinājās no Latvijas mūzikā tolaik iecienītā romantisma, savas folkloras apdares veidojot asprātīgi un rotaļīgi, bet monumentālās dziesmas – smalki atturīgā neoklasicisma jeb, kā tolaik to dēvēja – “jaunās lietišķības” – tendencēs. Sarakstījis operas “Lolitas brīnumputns”, “Hamlets” un “Ugunī”, kā arī viencēliena baletus “Rudens” un “Lakstīgala un roze”. Autors četrām simfonijām, aptuveni 80 a cappella kompozīcijām un 100 solodziesmām.
Savu populārāko operu “Hamlets” Kalniņš pabeidza 1935. gadā – laikā, kad Latvijas basketbola izlase uzvarēja 1. Eiropas čempionātā basketbolā un tika atklāts par tautas saziedotajiem līdzekļiem celtais Brīvības piemineklis. Ideja veidot operu viņam radās, strādājot par muzikālās daļas vadītāju un diriģentu Latvijas Nacionālajā teātrī, kur “Hamletu” iestudēja Mihails Čehovs. Režisoram tik ļoti patikusi Kalniņa sarakstītā izrādes mūzika, ka viņš ieteicis komponistam netielēties un ķerties klāt arī operai. Kalniņš pats veidoja operas libretu, radikāli īsinot Šekspīra darbu un radot raitu, dinamisku darbu, kuru viņš veltījis savam tēvam Alfrēdam Kalniņam. Titulloma “Hamletā” tika uzticēta tenoram Marisam Vētram, bet Kalniņš diriģēja pirmizrādi Latvijas Nacionālajā operā.
2022. gada sākumā Latvijas Nacionālajā operā un baletā Kalniņa “Hamlets” piedzīvoja jaunu pirmizrādi Kristīnas Vuss režijā. Operas scenogrāfiju, speciāli izrādei radot jaunus lielformāta gleznojumus, veidojis gleznotājs Andris Eglītis.
Desmit gadus Kalniņš strādājis arī par diriģentu Latvijas Nacionālajā operā. Viņa dziesma “Jūras spožums” izpildīta Latgales Dziesmu svētkos 1940. gadā. 2. Pasaules kara laikā Kalniņš devās bēgļu gaitās uz Lībeku Vācijā, bet vēlāk pārcēlās uz Frederiktonu Kanādā, kur strādāja par ērģelnieku, pedagogu un Fredriktonas simfoniskā orķestra vadītāju. Par nopelniem reģiona mūzikas dzīves veicināšanā viņš saņēmis Ņūbransvikas Mauntelisona Universitātes mūzikas goda doktora grādu, bet komponista 80. dzimšanas diena tika svinēta ar koncertiem Toronto, Čikāgā un Ņujorkā. Jānis Kalniņš bijis ļoti jautrs cilvēks un, iespējams, tieši tāpēc viņam izdevies nodzīvot 96 gadus garu mūžu, uzstādot Latvijas komponistu ilgdzīvošanas rekordu. Kalniņš ir miris Kanādā, bet 2001. gadā kopā ar sievu Hermīni pārapbedīts Rīgā I Meža kapos. Latvijā komponista atdzimšana notika, pateicoties Imanta Kokara un kora “Ave Sol” ierakstītajam kordziesmu albumam 1995. gadā un turpinājās viņa simtgades godināšanas pasākumos. Jāņa Kalniņa draugs Alfons Kalns par viņu uzrakstījis monogrāfiju “Janka 100”.
Kultūras ABC
