Ziemassvētku laiku mūziķiem mēdz dēvēt par pļaujas laiku. Cik liels ir aprēķins starp publikas pieprasījumu un mākslinieku vēlmēm, veidojot Ziemassvētku koncertus?
Asnate Rancāne stāsta, ka postfolkloras grupai “Tautumeitas” šogad ir pirmā Ziemassvētku koncertu tūre. “Sajūta ir laba, tie ir pašu sagatavoti svētki, cilvēki grib gūt baudījumu un saņemt vēstījumu,” uzsver Rancāne un norāda –
protams, komerciālā domāšana ir klātesoša daudzos Ziemassvētku koncertos, taču esot daudz mākslinieku, kas šajos koncertos spēj radīt patiesu pārdzīvojumu un sajūtas.
Ralfs Eilands kopā ar dziedātāju Kristīni Prauliņu un grupu “Very Cool People” atzīmē 5 gadu jubileju programmai “Sniegavīra ekspresis”, ar koncertiem uzstājoties visā Latvijā. Eilands uzsver – šī programma tapusi bez kāda aprēķina un kalkulācijas. Ziemassvētku koncertu piedāvājums pirms pieciem gadiem viņam šķitis pārāk nopietns. Tāpēc Eilands kopā ar draugiem nolēma radīt citādu Ziemassvētku programmu, pašiem sev par prieku.
“Mēs uztaisījām tā, kā to vēlamies. Izrādījās, ka ir ļoti daudz cilvēku, kuri arī pēc tā alkst,” stāsta Eilands.
Savukārt Andrejs Osokins uzskata, ka Ziemassvētku laiks ir pārdomu un meditācijas laiks, kad vienlaikus apsvērt notikušo un lūkoties nākotnē. Viņaprāt, Ziemassvētku koncerti dod iespēju attīrīties, nolikt malā ikdienišķo un ieklausīties.
“Koncerts, īpaši Ziemassvētku laikā, ir brīdis kaut kādā veidā padomāt par savu dzīvi,” atzīst mākslinieks.
Latvijas Nacionālais teātris un Dailes teātris Ziemassvētku koncertus gatavo ik gadu. Pirmo reizi šāds koncerts notiek arī Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī. Kāda ir šo koncertu mērķauditorija?
Aktrise Ilze Ķuzule-Skrastiņa stāsta, ka Dailes teātrī Ziemassvētku koncerti ir bijuši dažādi, gan jestri, gan apcerīgi un sirsnīgi. Koncerta “Zvaigžņu zagļi” pamatā ir Antuāna de Sent-Ekziperī grāmata “Mazais princis” un Ulda Stabulnieka mūzika, tādēļ koncerta auditorija ir ģimenes ar bērniem.
Dana Bjorka atzīmē, ka šis koncerts Rīgas Krievu teātra vēsturē ir īpašs notikums. Tā nosaukums ir “Reiss 2019-2020” un koncerta darbība norisinās lidostā, kur satiekas dažādu nacionalitāšu un dažādu paaudžu cilvēki. Aktieri dzied visiem labi atpazīstamus pasaules hitus, tāpēc koncerta auditorija esot ļoti plaša.
Edmunds Freibergs atklāj, ka Nacionālā teātra Ziemassvētku koncerts “Baltā pasaka” arī ir domāts ģimenēm ar bērniem. Tā pirmajā daļā skatītājus sagaida teātra veidota pasaka, savukārt otrajā daļā piedalīsies maestro Raimonds Pauls.
Freibergs uzsver – ja koncerta veidotāji strādā ar sirdi un dvēseli, tad skatītāji to sajūt. Viņi ir ieradušies, lai ieraudzītu savus iemīļotos aktierus un piedzīvotu kopīgus svētkus, tāpēc uz skatuves jābūt īstām, neviltotām emocijām.
Koncertu veidotājiem tāpēc jāspēj īstās emocijas ne tikai atrast, bet arī noturēt ik vakaru.
Dana Bjorka stāsta, ka Rīgas Krievu teātra koncerts tapis pēc aktieru iniciatīvas – režisors tikai izveidojis gala versiju.
“Jo vairāk iniciatīvas, prāta, sirds ieliek darbā, jo lielāka bauda un atdeve, ko nevar nesajust skatītājs,” uzsver Bjorka, kura pati arī piedalās koncertā.
Savukārt Ilze Ķuzule-Skrastiņa atklāj, ka šī gada Dailes teātra koncerts ir režisores Rēzijas Kalniņas veltījums viņas mātei, aktrisei Helgai Dancbergai, kas nesen devusies mūžībā. Tāpēc koncerta sajūta esot mierinoša, dziedējoša un ļoti gaiša.
Edmunds Freibergs atzīst – koncerts tiek sagatavots daudz īsākā laikā nekā izrādes, tāpēc aktierim ir jābūt īpaši koncentrētam, labā formā un jāapzinās, ka skatītāji teātrī ierodas izbaudīt svētku sajūtas. “Nedomāju, ka aktieri pieiet ar rutīnu, izdara savu darbu un dodas mājās. Es domāju, ka īpašā sajūta ir arī aktieriem uz skatuves,” uzsver režisors.
Turklāt šādi koncerti aktierim tieši rada svētku sajūtu – tā uzskata Dana Bjorka. Viņa atzīmē, ka mūzika dziedina, un aktieris no svētku koncerta skatuves nokāpj nevis iztukšots, kā mēdzot gadīties pēc smagām izrādēm, bet garīgi piepildīts.
