"Reiz, spēlējot klavesīnu, kaut ko brīnišķīgi skaistu no Baha, man zvana Aigars Reinis un piedāvā koncertu Kapitula zālē, kurā es nekad neesmu bijusi," ar smaidu atceras Ieva Saliete. "Doma baznīca, tās mūri un vēsture liek domāt par kaut ko ļoti piesātinātu, intensīvu. Tāpēc lielajai vēsturei jāliek blakus mūzika, kurai ir intensīvs izteiksmes veids un arī milzīgs dziļums. Protams, izvēlējos Bahu, bet arī latviešus, jo domāju, ka arī latviešu mūzikai, ko esmu izvēlējusies, piemīt vertikāles – tā būs Pētera Vaska Kantāte, Riharda Dubras "Super flumina Babylonis" un Santas Ratnieces "Mira"."
Kapitula zāle nav nemaz tik ierasta koncertpraksē. Tomēr mūziķe ir pārliecināta, ka akustika Kapitula zālē būs lieliska: "Jo tieši nelielas baznīcas telpas ir ideāls ietvars mūzikai. Redzot Kapitula zāles velves, man jau ir priekšstats par akustiku, kāda tur būs. Protams, līdz šim man nav nācies šeit ne būt, ne spēlēt, tāpēc būs liels pārsteigums to visu sajust, bet principā
ļoti labi varu to iztēloties – programma radās vienā mirklī, uzreiz Aigaram teicu gan to, ko spēlēšu, gan to, kā mēs to sauksim, un principā neko īpaši pārdomājusi neesmu – ja nu vienīgi nedaudz mainījusi secību."
Koncertā skanēs arī Baha skaņdarbs, ko Ieva Saliete spēlējusi brīdī, kad viņu sasniedzis Aigara Reiņa zvans. "Tā ir Baha Čakona reminorā, ko labāk zinām kā Čakonu vijolei, tikai šoreiz tas būs pārlikums klavesīnam."
Tomēr tas nebūs vienīgais Bahs, kas skanēs 7. marta koncertā. Skanēs arī viņa Hromatiskā fantāzija un fūga, kas ir viena no virsotnēm mūzikas vēsturē, tāpat kā Čakona, un divi agrīnāki darbi – Prelūdija dominorā un Fantāzija laminorā. "Baha būs ļoti daudz – visiem latviešiem apkārt būs Baha mūzika, latvieši atradīsies starp tādiem kā kalniem," smejas mūziķe, taču tūdaļ piebilst: "Lai gan
neuzskatu, ka latvieši būtu kādas pļaviņas, kur var atpūsties…
Saliekot, spēlējot un skatoties uz šo programmu, brīžiem domāju – hm, ko gan esmu domājusi, jo visi šie skaņdarbi ir tik intensīvi, ka nav neviena tāda brīža, kuros varētu nedaudz atpūsties."
Un kā latvieši jutīsies Baha kompānijā? Pēteris Vasks nav īpaši daudz rakstījis klavesīnam, pavisam agrīnos gados bijis viens darbs klavesīnam, ko Aina Kalnciema spēlējusi. "Šis ir tas pats darbs," atklāj Saliete. "Latvieši jau vispār nav daudz rakstījuši klavesīnam – ir četri skaņdarbi, un trīs no tiem kā retrospekciju spēlēšu koncertā Kapitula zālē."
Pētera Vaska Kantāte rakstīta 1980. gadā. "Šo skaņdarbu Pēteris Vasks man atsūtīja, kad vēl mācījos Freiburgā vai varbūt jau biju beigusi studijas, notīm pievienojot skaistu vēstuli:
"Sveika, Ieva, varbūt kādreiz vēlēsies nospēlēt šo skaņdarbu."
Esmu to spēlējusi gan ārzemēs, gan pietiekami daudz arī Latvijā. Tas ir vitāls, skaists skaņdarbs, kurā, domāju, klavesīnā tiek meklēts kora skanējums. Es to pilnīgi izjūtu kā tādu vokālu skaņdarbu, jo kā nekā tā taču ir kantāte."
Mūziķe atzīmē – visi trīs latviešu darbi pārstāv savu paaudzi. Rihards Dubra savu opusu rakstījis 2007. gadā, bet Santas Ratnieces darbs, kas veltīts īpaši Ievai Salietei, datēts ar 2018. gadu.
