Koncerta pirmajā daļā skanēs īpaša “Raxtu raxtu” mūzikas programma, kurā būs iekļautas daudzas pazīstamas dziesmas no kolektīva repertuāra. Savukārt koncerta otrajā daļā tiks īstenots sen lolots sapnis – kopā sapulcināt daudzus pazīstamus latviešu tautas mūzikas izpildītājus vienotā orķestrī, kopā izpildot labi pazīstamas latviešu tautasdziesmas.
Mūziķis Māris Muktupāvels ir viens no etnomūziķiem, kas piedalīsies 18. novembra lielkoncertā.
Viņš slavē tautas mūzikas orķestra izveidošanas iniciatīvu, pasaulē ierasts dzirdēt, kā, piemēram, rokgrupas saspēlējas ar simfoniskajiem orķestriem. “Bet kāpēc ne ar tautas mūzikas instrumentu orķestri?” jautā Muktupāvels.
Kopīgā orķestrī skanēs daudz dažādi tautas un pasaules mūzikas instrumenti – kokles, vijoles, arfas un mandolīnas, dūdas, dažādas stabules, akordeons un ne viens vien krietni eksotiskāks mūzikas instruments.
Tautas mūzikas orķestrī Muktupāvelam rokās būšot gan kokle, gan dūdas.
“Tāds teiciens ir – kokle no dieva, dūdas, vai arī vijole – no velna,” min Muktupāvels. “Dūdas ir kā sauciens. Viņas skan skaļi. Ar dūdām tu nečukstēsi.” Taču mūziķis atklāj – sirdij tuvākā viņam tomēr ir kokle.
Savukārt mūziķis Ivars Hermanis tautas mūzikas orķestra koncertā spēlēs rata liru – neparastu stīgu instrumentu.
Hermanis skaidro: “2013. gada vasarā, būdams Mūzikas akadēmijas students, es mācījos etnomuzikologos, es šo instrumentu izvēlējos kā savu kursa darba tēmu. Izpētīju sev pieejamo informāciju un šo instrumentu uzbūvēju.
Un tā unikalitāte instrumentam ir tāda, ka tas ir stīgu instruments, stīgu lociņ instruments, bet šeit tas ūnikums ir tāds, ka lociņa vietā ir apaļš koka disks – faktiski bezgalīgais lociņš. Tas ir tas unikālais izgudrojums, kas radās Rietumeiropā 11. gadsimta gaitā.”
Grupa "Raxtu Raxti" katru gadu Latvijas dzimšanas dienā izvēlas sniegt iespaidīgu koncertu Latvijas dzimšanas dienā, nevis to pavadīt mājās, pie klātiem svētku galdiem.
Mūziķe Kristīne Kārkle-Kalniņa stāsta, ka tā ir savā ziņā viņu misija – aicināt klausītājus svinēt svētkus tieši šādā veidā.
“Jo galdus mēs paspēsim vienmēr, bet tā kopā dziedāšana un būšana, man liekas, tā ir vispiepildītākā svētku svinēšana, ko arī pierāda Dziesmu un Deju svētki.”
Mūziķis Marts Kristiāns Kalniņš savukārt atklāj, kāpēc tieši tautas mūzika ir tik svarīga.
“Es uz šo raugos kā uz vienu no varavīksnes krāsām. Vienmēr pie sevis esmu domājis – kā man ir laimējies, ka es varu iepazīt dažādas šīs krāsas, gan no rokmūzikas viedokļa, gan arī no popmūzikas viedokļa, gan arī no akadēmiskās mūzikas un arī no tautas mūzikas.”
“Tautas mūzika jebkuram cilvēkam, kas patērē mūziku, ir ļoti svarīga, jo tās ir saknes. No tā viss ir audzis,” uzsver mūziķis Kārlis Auzāns.
