Koļas Blahera vārds Rīgas klausītājiem pirmām kārtām asociējas ar lielo klasiķu interpretācijām. Teju desmit gadu garumā būdams izcilā diriģenta Klaudio Abado vadīto Berlīnes filharmoniķu koncertmeistars, Blahers turpina savas mūziķa gaitas, vienlaikus virtuozi iejūtoties vairākās lomās - viņš ir spilgts un harismātisks solists, atraktīvs atskaņojuma vadītājs, prasīgs koncertmeistars un neatslābstošs orķestra muzikālās asinsrites dzinējs.
Divās iepriekšējās Rīgas koncertvizītēs 2013. un 2015. gadā Blahers publikai dāvāja tādus klasikas zelta fonda darbus kā Pētera Čaikovska Serenādi stīgu orķestrim, Roberta Šūmaņa Vijolkoncertu un Ludviga van Bēthovena Romanci vijolei Solmažorā.
Blahers Rīgā atgriežas, veltot gandrīz nedalītu uzmanību vienam no dižākajiem no vēlīnajiem klasiķiem - Ludvigam van Bēthovenam. Arī šoreiz vācu vijolnieks necenšas pārsteigt ar reti dzirdētiem opusiem un arhivāriem reliktiem, bet ar neviltotu azartu ķeras klāt labi zināmām un pārbaudītām vērtībām. Bēthovena "Pastorālā simfonija", kas iekļauta sestdienas koncerta programmā, ir arī pastāvīga "Sinfonietta Rīga" repertuāra sastāvdaļa, pēdējo reizi orķestris to atskaņoja Ariela Cukermana vadībā Lielajā ģildē 2016. gada nogalē.
Bēthovena 6.simfonija pasaules muzikālajā kultūrā pazīstama kā pirmais programmatiskais simfoniskais lieldarbs, turklāt tajā ierasto četru daļu vietā muzikālais materiāls kārtots piecos muzikālajos cēlienos, dodot tiem arī daiļskanīgus, ar lauku romantiku saistītus nosaukumus - Priekpilnas jūsmas mošanās pēc ierašanās laukos, Etīde pie strauta, Priecīgā lauku ļaužu pulcēšanās, Negaiss un Ganu dziesma: pateicības pilns un līksms noskaņojums pēc vētras. Šī, ainaviski krāšņā un vienlaikus sirsnīgi liriskā skaņu audekla tapšana hronoloģiski cieši saistīta ar citas, par Bēthovena "grāvēju" uzskatītās, 5. simfonijas tapšanu. Abi opusi, klātesot pašam autoram, pirmatskaņoti Vīnē 1808. gada 22. decembrī.
Līdztekus simfonijai koncertā tiks atskaņots apjomā un vēstījuma monumentalitātē līdzvērtīgs Bēthovena opuss - Koncerts vijolei un orķestrim Remažorā, op. 61. Radīts gandrīz vienlaikus ar 6.simfoniju, vijolkoncerts tā pa īstam "piedzima" vien pēc autora nāves. Vijolkoncerts veltīts ievērojamākajam 19. gadsimta sākuma Vīnes vijolniekam Francam Klementam, bet pirmatskaņots "Theater an der Wien" īsi pirms 1806. gada Ziemassvētkiem. Nav drošticamu ziņu, kāpēc pirmatskaņojums neguva publikas un kritikas atsaucību. Dažādos avotos minēts pat fakts, ka Bēthovens vijolkoncerta partitūru pabeidzis pēdējā brīdī, kamdēļ Klementam esot bijis jāspēlē tieši "no lapas". Lai paustu savu neapmierinātību, Klements starp koncerta 1. un 2. daļu iestarpinājis paša kompozīciju ar augšpēdus apgrieztas vijoles un uz vienas stīgas.
No aizmirstības vijolkoncertu izglāba ne viens cits kā Fēlikss Mendelszons. 1844. gadā viņa vadībā to atskaņoja Londonas Filharmoniskās biedrības orķestris un divpadsmitgadīgais ungāru brīnumbērns Jozefs Joahims. Šis atskaņojums vijolkoncertam piešķīra mūžīgas tiesības atrasties visu pasaules vijolnieku zelta repertuārā, turklāt ar savām vijoles kadencēm koncertu ir papildinājuši neskaitāmi izcili vijoles interpreti un arī komponisti.
Kā ekstravaganta atkāpe no klasikas standartrepertuāra Rīgas klausītājiem būs iespēja iepazīties ar Rīgā retāk atskaņotās mūsdienu krievu modernistes Jeļenas Firsovas 1998. gadā tapušo opusu "Leaving". Londonā dzīvojošā Firsova, kas plašāk pazīstama kā padomju avangardista Edisona Deņisova skolniece un viena no tā sauktā "Hreņņikova septītnieka" dalībniecēm, šodien ir pieprasīta un atzīta komponiste. Viņa ir saņēmusi skaņdarbu pasūtījumus no tādiem slaveniem kolektīviem un festivāliem kā Amsterdamas "Concertgebouw" orķestra, "Brodsky" kvarteta, Mančestras pūtēju orķestra, "BBC Proms" festivāla u.c.
Koļa Blahers dzimis 1963. gadā Berlīnē, baltvāciešu komponista Borisa Blahera un pianistes Gertijas Blaheres-Hercogas ģimenē. Vijolspēli Blahers apguvis Zalcburgā, vēlāk studijas turpinājis pasaulslavenajā Ņujorkas Džuljarda Mūzikas skolā. Koļa Blahers teju desmitgadi muzicējis pie Berlīnes filharmoniķu un Lucernas festivāla orķestra pirmās pults, bet kā solists uzstājies ar pasaules vadošajiem orķestriem un sadarbojies ar spožākajiem diriģentiem. Koļas Blahera repertuārs ir stilistiski un žanriski daudzveidīgs, tomēr vijolnieks tiek uzskatīts par izcilu romantisma mūzikas interpretu, klausītājus sajūsminot ar neaizmirstamu, smalki izkoptu toni un asi vērīgu atskaņojumu.
