Koncertā piedalīsies Latvijā un pasaulē atzinību guvuši mūziķi ‒ Agnese Egliņa, Katrīna Paula Felsberga, Guntis Kuzma, Ernests Mediņš, Konstantīns Paturskis, Egija Sproģe, Pēteris Trasuns, Egils Upatnieks, Dace Zālīte-Zilberte, kā arī pats komponists. Koncertu diriģēs Jurģis Cābulis, dzeju lasīs Marta Lovisa Jančevska.
"Biedrība "Kultūras Perons" ir sagatavojusi klasiskās mūzikas cienītājiem neierastu piedāvājumu ‒ baudīt tiešsaistē dabas rosinātu izjūtu un noskaņu piepildītu komponista Jēkaba Jančevska kamermūziku, apmeklēt Nacionālo botānisko dārzu Salaspilī un atvest mājās kolekcijas telpaugu, kam laimējies būt klāt koncerta dzīvajā izpildījumā," skaidroja rīkotāji.
Komponists Jēkabs Jančevskis komentēja: "Neizsakāms prieks, ka šajā mainīgajā laikā man būs iespēja nepilnu trīs mēnešu periodā piedzīvot jau savu otro autorkoncertu. Pretēji kora un orķestra mūzikai, kurai manā daiļradē ir absolūti dominējošā loma, kamermūzikas opusi allaž palikuši kaut kur otrajā plānā. Taču tādi ir! Un man pašam par pārsteigumu ‒ ne mazums. Šī mūzika aptver aptuveni desmit gadu ilgu periodu ‒ no pirmajiem studiju gadiem akadēmijā un tajā laikā tapušajām solo dziesmām līdz pat pavisam svaigai, tikko pirmatskaņotai mūzikai. Savos darbos nereti esmu jutis aicinājumu runāt par kokiem, kas, manuprāt, ir tikpat dzīvi, cik mēs. Tie elpo, jūt, kustas. Tie palīdz mums atgūt spēkus, kad tie izsīkuši. Un cik likumsakarīgi ‒ koncerts notiks vairāku simtu koku auditorijā! Ne tikai koku, arī krūmu, acāliju, lakstaugu, kaktusu un citas dzīvās radības lokā. Tikai mūzika un daba! Vinsents van Gogs reiz teicis: ja cilvēks patiesi mīl dabu, tad viņš spēj saskatīt skaistumu it visā. Ar šiem ceļavārdiem es piedāvāju savas kamermūzikas koncertu "Botānika"."
Pasākuma idejas autori un producenti ir biedrība "Kultūras Perons": "Koncerta norises vieta izvēlēta simboliski ‒ Nacionālā botāniskā dārza oranžērija ir eksotisku augu mājvieta. Ar koncerta ideju un norisi mēs akcentēsim augu unikālās spējas, izcelsim paralēles ar šā brīža situāciju pasaulē, kad "mājsēde" ir kļuvusi par izdzīvošanas jautājumu. Mudināsim padomāt par līdzībām, kādas šobrīd ir vērojamas cilvēku un augu dzīvesveidā ‒ mājsēde versus vietsēde, un savā veidā romantizēsim šīs attiecības."
