Latvijas brīvības stāsts mūzikā un dzejā – Lāčplēša dienas priekšvakarā skatītāji “Arēnā Rīga” varēja piedzīvot spēka dziesmu un deju koncertuzvedumu “Laika vārti”, kurā skanēja Mārtiņa Brauna, Jura Kulakova, Jāņa Lūsēna un citu latviešu komponistu skaņdarbi ar Imanta Ziedoņa, Jāņa Petera, Māras Zālītes un vairāku citu mūsu tautas dzejas dižgaru domām.
“Agrāk bija tā sociālpolitiskā uzdrošināšanās, dzelzs priekškara nojaukšana, savas apziņas atbrīvošana, bet tagad, manuprāt, pats svarīgākais ir cilvēkiem noticēt saviem spēkiem un savai esošajai brīvībai, pamatojoties uz to, ka valsts ir brīva, un atsperties no savas iekšējās enerģijas, no saviem draugiem, ģimenes, no savas ticības Tēvzemes nākotnei un darīt brīnišķīgas brīnuma lietas ar šo savu paša spēku,” pārdomās dalās dziedātāja un mūziķe Ieva Akuratere.
“To ir vērts atgādināt, iedrošināt, apvienot un likt sajust cilvēkiem, ka mēs esam vienoti, kopīgi, lai kā mums arī neietu un kā mēs nebūtu apmierināti ar daudzām lietām, taču mūsu lielais kopīgais spēks ir brīvs un viņš var darboties.”
Dziedātājs Daumants Kalniņš stāsta: “Man ne tikai šajā svētku laikā, bet vienmēr ir sajūta, ka vibrācijai jābūt tādai vienotai, un tā ir mūsu pamatuzdevums – varbūt ne tik daudz šajā vakarā mākslinieciski kaut ko piepildīt, kā drīzāk aizskart patriotisma jūtas katram klausītājam, lai mums visiem kopā rodas sajūta un lepnums par savu valsti, par to, ka mēs dzīvojam Latvijā, esam latvieši un galu galā arī kopā nosvinam šos svētkus un pieminam visus varoņus, kuri ir cīnījušies par to.”
Koncertuzveduma režisors Māris Bezmers atklāj, ka vēlējies radīt jaudīgu koncertu, nevis sentimentālu:
“Ar domu, lai mēs gūstam, lai mēs ceļam savu pašapziņu – gūstam spēku iet šodien, būvēt savu valsti, sākot no sevis paša, savas ģimenes, savas mājas, tad valsts arī pati uzbūvēsies, ja mēs sakārtosim savu dzīvi.”
“Es pēdējā laikā ļoti labprāt spēlēju dažas savas melodijas tikai instrumentāli, un tad klausītājs var pats piefantazēt, par ko tas ir, un sev tuvas tēmas iemīļot, klausoties mūziku bez vārdiem. Vārdi, tas ir ierobežojums, bet vārdus, protams, es izvēlos tādus, kas man mīļi, kas mani aizkustina,” stāsta komponists Mārtiņš Brauns. Viņš arī piebilst:
“Urrā patriotiskumam jāliek punkts, jo, teiksim “Saule. Pērkons. Daugava” es vairs neuzskatu ne par kādu patriotisku dziesmu, bet par senatni. Tā ir mūsu senatne, tā ir pasaciņa, teika, kuru mēs mīlam, bet tas vairs nekas tāds..., urrāptriotisms, cauri, beidzam.”
Mārtiņdienā notikušais koncerts “Laika vārti” ieskandēja arī dabā iezīmētos vārtus starp rudeni un ziemu un vienoja dažādu paaudžu mūziķus un klausītājus.
