Par “akordeona princesi” kronētā Ksenija Sidorova kļuvusi par sava instrumenta vēstnesi pasaulē, pārkāpjot žanru robežas un ar savu meistarību un personības šarmu uzrunājot klausītājus visā pasaulē. 2016. gadā Ksenija parakstīja ekskluzīvu līgumu ar vienu prestižākajām mūzikas ierakstu izdevniecībām “Deutsche Grammmaphon”.
Ksenija Sidorova ar izcilību ieguvusi maģistra grādu Londonas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā un saņēmusi daudzus apbalvojumus, tostarp Londonas Mūziķu ģildes Sudraba medaļu, Meizijas Luisas balvu, kā arī bijusi pirmā akordeoniste, kura saņēmusi godpilno Mūziķu ģildes Prinča balvu. 2012. gada maijā Ksenija pirmā ieguva Brīna Tervela fonda starptautisko godalgu. Viņa sadarbojusies ar tādiem komponistiem kā Karls Dženkinss, Hanss Abrahamsens, Stefano Džervazoni, Nirmali Fena, Samanta Fernando, Karloss Dukeijs, Elspeta Brūka un Patriks Nans. Māksliniece regulāri uzstājas ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un “Sinfonietta Rīga”, ir sniegusi koncertus Londonas Karaliskajā Svētku zālē, Pērsela zālē, Bristoles Kolstona zālē, debitējusi Lucernas festivālā, Bergenas festivālā, Cēsu Mākslas festivālā un citos festivālos Apvienotajā Karalistē, Francijā, Šveicē un Itālijā.
14. augusta koncertā Ksenijas Sidorovas izpildījumā baudīsim rietumu pasaulē slavenā igauņu komponista Erki Svena Tīra akordeona koncertu “Prophecy”. Erki Svens Tīrs karjeru sācis kā rokmūziķis, un arī viņa ne gluži demokrātiskie skaņdarbi ir piesātināti ar enerģētisku izteiksmi un organisku intuitīvā un racionālā sintēzi, kas ļauj tos uztvert plašam klausītāju lokam.
Igauņu diriģents Pāvo Jervi ir slavenās Jervi mūziķu dzimtas pārstāvis (tēvs – diriģents Nēme Jervi, māsa – flautiste Marika Jervi, brālis – diriģents Kristjans Jervi.) Pēc 18 dzīves gadiem Tallinā 1980. gadā visa ģimene emigrēja uz ASV, kur Pāvo līdzās sitaminstrumentālista diplomam sasniedza arī sava bērnības sapņa piepildījumu – kļuva par diriģentu. Šobrīd viņš ir viens no ievērojamākajiem savas paaudzes diriģentiem, kurš regulāri uzstājas ar pasaules izcilākajiem orķestriem. Starp nesenākajām sadarbībām izceļama uzstāšanās Milānas “La Scala”, koncerti ar Vīnes simfoniķiem, Budapeštas festivāla orķestri, Berlīnes “Staastkapelle”, Cīrihes “Tonhalle” orķestri, Romas Nacionālās akadēmijas “Santa Cecilia” orķestri. Pāvo Jervi saņēmis prestižākās klasiskās mūzikas balvas, piemēram, “Echo”, “Grammy”, “BBC Music Magazine”, “Diapason”, “Gramaphone” un citas.
Pāvo Jervi bijis ilggadējās līgumsaistībās gan ar Malmes, gan Stokholmas simfonisko kolektīvu, no 2001. līdz 2011. gadam – Sinsinati simfoniskā orķestra vadītājs un šobrīd goda biedrs, bet kopš 2004. gada viņš ir kopā ar Brēmenes Vācu kamerfilharmoniju. P. Jervi bijis Frankfurtes Radio simfoniskā orķestra un Parīzes simfoniskā orķestra galvenais diriģents, ticis apbalvots ar Francijas mūzikas kritiķu asociācijas balvu “Gada personība mūzikā”. Pāvo Jervi pašlaik ir “NKH “simfoniskā orķestra galvenais diriģents, Igaunijas festivāla orķestra mākslinieciskais vadītājs un Igaunijas Nacionālā simfoniskā orķestra un Pērnavas mūzikas festivāla mākslinieciskais padomnieks.
Igaunijas festivāla orķestris ir diriģenta Pāvo Jervi lolojums. Tas ir Pērnavas mūzikas festivāla rezidējošais orķestris, kurā muzicē ārzemju kolektīvu vadošie mūziķi un igauņu talanti. 2018. gada janvārī plānota Igaunijas festivāla orķestra koncerttūre pa vairākām Eiropas galvaspilsētām.
Dmitrijs Šostakovičš neapšaubāmi ir viens no dižākajiem 20. gadsimta mūzikas ģēnijiem, kura daiļrade ir skaudra liecība par savu laikmetu un cilvēka traģēdiju tajā.
Pirmo simfoniju Šostakovičs sarakstīja tikai 19 gadu vecumā – tas bija viņa diplomdarbs, absolvējot Ļeņingradas konservatoriju. Pirmatskaņojumam bija tik milzīgi panākumi, ka komponists to nodēvēja par savu “otro piedzimšanu”. Simfoniju drīz vien repertuārā iekļāva tādi 20. gadsimta dižie diriģenti kā Arturo Toskanīni, Bruno Valters, Oto Klemperers.
“Astotais stīgu kvartets” tapis Šostakovičam īpaši tumšā laikā, kad viņam tika atklāta smaga slimība. Skaņradis “Astoto kvartetu” sākotnēji iecerējis kā savu rekviēmu, bet partitūrā viņš ierakstījis veltījumu “fašisma un kara upuriem”. No 15 Šostakoviča stīgu kvartetiem “Astotais” iemantojis lielāko popularitāti. Pārlikumu stīgu orķestrim veicis Rūdolfs Baršajs, un koncertpraksē tas ir pazīstams arī kā “Kamersimfonija do minorā 110a”.
