Natālija Desē (dzimusi 1965. gada 19. aprīlī Lionā) – franču operdziedātāja (koloratūrsoprāns). Viņai ir neparasti plašs repertuāra diapazons – no Johana Sebastiana Baha baroka mūzikas līdz Žaka Ofenbaha operešu ārijām. Jaunībā gribējusi kļūt par balerīnu, vēlāk – par aktrisi. Iestājusies Bordo Nacionālajā konservatorijā, strādājusi ar Tulūzas Nacionālo orķestri. Konkursā "Les voix Nouvelles" ieguvusi galveno balvu, saņēmusi iespēju gadu stažēties Vīnē. Pēc tam sekojuši lomu piedāvājumi no Francijas un citu valstu operteātriem. Viņai bijušas lomas Mocarta, Bellīni, Verdi, Štrausa un daudzu citu komponistu operās.
Andrejs Šavrejs: Cienījamā Natālij, cik zinu, jūs Latvijā vēl nekad neesat bijusi?
Natālija Desē: Nē, bet ļoti priecājos, ka pirmo reizi atbraukšu uz Latviju. Man nav īpašu gaidu. Es tikai ceru, ka Latvijas publika iemīlēs šo mūziku tāpat, kā to mīlam mēs.
Ko tieši no Legrāna jūs izpildīsiet?
Programmā ir ļoti pazīstamas melodijas, piemēram, tādas kā "Šerbūras lietussargi" un "Summer of ‘42", kā arī dažas nepazīstamas melodijas, kuras mēs ar prieku atklāsim publikai.
Kā jūs iepazināties ar dižo Legrānu, kurš uzstājies Latvijā vairākas reizes, turklāt pēdējo reizi gadu pirms nāves, 2018. gadā?
Kopš tiem laikiem, kad es iepazinos ar Mišela mūziku, pagājis tik daudz gadu. Man bija pieci gadi, tās bija kinorežisora Žakā Demī filmas – vispirms "Šerbūras lietussargi", pēc tam "Rošforas meitenes". Es, protams, tūlīt pat iemīlējos šajā mūzikā. Bet personīgi ar dižo mūziķi iepazinos tikai pēc četrdesmit gadiem. Kad es viņu pirmo reizi satiku tik daudzus gadus pēc tam, kad biju skatījusies šīs filmas, biju tik satraukta – vēl jo vairāk tāpēc, ka man bija iespēja uzstāties ar viņu uz vienas skatuves. Galu galā mēs kopā sniedzām gandrīz piecdesmit koncertu visā pasaulē – Francijā, Kanādā, Peru, Brazīlijā, sarakstu var turpināt. Un ierakstījām divus albumus.
Ar ko kopā uzstāsieties Latvijā?
Esmu tik pateicīga par iespēju uzstāties kopā ar Mišela Legrāna mūziķiem – tas ir viņa kolektīva kontrabasists Pjērs Busagē un viņa draugs pianists Patriss Peirjerā. Šis ansamblis, protams, nedaudz atšķiras no tā, ko es darīju ar pašu Legrānu. Mums vēl ir arī vijolniece Šarmāna Plesnēra ar trio (klavieres, basa bungas). Visādā ziņā mums ir liels prieks padarīt Mišela Legrāna mūziku dzīvu visā pasaulē un dalīties viņa mantojumā ar jauno paaudzi. Pjērs Busagē bija Mišela Legrāna kontrabasists viņa karjeras pēdējā desmitgadē. Tā mēs iepazināmies un sadraudzējāmies. Mēs abi esam Mišela mūzikas lieli cienītāji, tāpēc esam nolēmuši doties vieskoncertos kopā pēc iespējas ilgāk, lai mūsu dižā komponista mūzika skanētu visā pasaulē. Gaidām visus koncertā jūsu lieliskajā zālē.
Rakstu oriģinālvalodā lasi Rus.LSM.lv.
