Jubilejas koncertos skanēs galvenokārt grupas populārākās dziesmas, kā arī grupas dibinātāja Borisa Rezņika speciāli jubilejai veltīts jaundarbs “Atkal esam mēs kopā”. Līdz ar lielisko populāro četrinieku uz skatuves kopā būs arī saksofonista Zinta Žvarta vadītais pūtēju ansamblis un instrumentālā grupa Jāņa Miltiņa vadībā.
Tūres prezentācijas pasākumu “Eolika” atklāj ar savu vizītkartes dziesmu, kas, kā atzīst Olga Rajecka, ļoti labi piederas arī vasaras noskaņām. Sarunā ar Latvijas Radio viņa “Zemeņu lauku” nosauc arī kā savu numur viens “Eolikas” dziesmu. Bet par savu joprojām visu laiku spilgtāko notikumu kopā ar grupu viņa dēvē pašu pirmo koncertu 1980. gadā Liepājā.
“Es nevarēju visu nakti gulēt, es visu laiku gaidīju uzstāšanos kā tādu saldo ēdienu. Pie programmas bija ļoti ilgs darbs ieguldīts. Tas bija 1980. gadā, kad beidzot pienāca tā diena, kad ir! Un tas bija Liepājā, “Liepājas dzintara” laikā, un Raimonds Pauls arī toreiz sēdēja tur, un man bija tāda sajūta – nu, jā, ir tā diena pienākusi, un es esmu piederīga šai grupai. Man tad bija 18 gadu,” atceras Rajecka.
“Pats būtiskākais ir tas, ka mēs joprojām esam kopā. Es ar to lepojos.
Tas dos mums arī lielu dzīvīgumu, dzīvotgribu. Nevienam nav noslēpums, ka mūsu kolektīvā ir bijušas visādas problēmas ar veselību, bet dziesma ir to visu izārstējusi. Tas ir pats galvenais, ka ir koncerti, ka mēs esam apritē, ka mēs esam pieprasīti. Arī dažādos jauniešu klubos, kur mūs dažkārt klausās trīs paaudzes. Jaunieši zina vārdus, jaunieši dzied līdzi.”
Jubilejas koncertā skanēs gan visas populārās grupas kopdziesmas, gan arī katru dalībnieku raksturojošās solo dziesmas. Dainim Dobelniekam tā ir “Tu smējies sapnī”. Tā bija viņa pati pirmā solodziesma “Eolikā”, un ar to grupa plūca arī pirmos panākumus “Mikrofona” aptaujā 1981. gadā.
Gadi aizskrējuši neticami ātri – saka Dainis Dobelnieks, bet gandarījums ir par to, ka būtībā, esot kopā ar “Eoliku”, viņš ir piepildījis savu sapni: “Jaunībā mans lielākais mērķis bija stāvēt uz vienas skatuves ar Raimondu Paulu un sniegt priekšnesumus publikai. Protams, tas ir piepildījies, un ir bijuši gadījumi, kad mēs esam bijuši uz skatuves kopā ar maestro. Bet – nu, tie gadi diemžēl ir no vienas puses tik ātri paskrējuši, no otras puses – tur ir, ko atcerēties, un tā ir mana bagātība. Tā kā es jūtos pacilāts, man ir gandarījuma sajūta, jo galu galā ir daudz kolektīvu, kas daudzus gadus bijuši kopā, tos vieno nosaukums, tie svin jubilejas, bet dalībnieku sastāvs ir gadu gaitā mainījies, savukārt mūsu kvartets paliek vienā un tajā pašā sastāvā, mēs esam vieni un tie paši.”
“Kā es gaidīju” ir Ilonas Stepanovas mīļākā solodziesma no “Eolikas” repertuāra. Viņa stāsta, ka raksturu saderība noteikti nav tā, kas satur kopā grupu, jo tajā pārstāvēti visi četri cilvēka temperamenta tipi, viņa pati, piemēram, esot holēriķe. Personiski viņai ar katru gadu pieaug atbildības sajūta, uzstājoties koncertos, kas ir pilnīgi pretēji tam, kāda viņa bija jaunībā.
“Tagad ir ļoti liels uztraukums un liela atbildības sajūta, kādas man agrāk nebija. Es par to vienkārši brīnos. Nu jau es drīkstu to pastāstīt, ka jaunības gados man absolūti nebija uztraukuma, kas Borisam Rezņikam parasti nepatika, jo viņš uzskatīja, ka tādējādi zūd emocijas. Un tad viņš vienmēr pirms koncertiem mēģināja mani kaut kā satricināt, lai rastos emocijas. Olgai savukārt viņš vienmēr teica pretējo – tikai neuztraucies! Mūsu raksturi ir pilnīgi dažādi. Katram mums ir plusi un mīnusi, kas visu laiku velkas kopā. Laikam mēs nevaram viens bez otra,” spriež Ilona Stepanova.
Dziesma “Sapnis” ir viena no Viktora Zemgala vizītkartēm “Eolikā”. Viņš piekrīt Ilonai, ka
visdrīzāk viņus satur vairāk atšķirīgais nekā raksturos līdzīgais, bet pāri visam tā, protams, ir skatuve.
Viņš atzīst: “Tādi īsti draugi mēs nekad neesam bijuši. Jā, mēs tusējam. Braucam ciemos pie Olgas, pie manis. Tā kā Dainis ir no Alūksnes, tad savulaik mēs braucām uz Alūksni, kur vienmēr bija grandioza uzņemšana ar dāsni klātiem galdiem, ar zušiem, ar pirti. Jā, mēs esam tusējuši ģimeniskā līmenī, bet tas nav tas raksturīgākais, tomēr svarīgākā ir tā skatuve, kur mēs varam viens otram kaut kur “iebakstīt”, pakašķēties, tā ir tā mūsu vide. Mēs esam ļoti, ļoti atšķirīgi, dažādi, bet kā jau tie pretējie – pievelkamies.”
Savu 40. jubilejas koncerttūri “Eolika” sāks 7. augustā ar koncertu Saulkrastu estrādē, kopumā tūre ietvers 12 koncertus, kas noritēs līdz pat novembra vidum.
