Garīgie dziedājumi, kas mijas ar tautas melodijām, plecu pie pleca etnomūziķi, priesteri un profesionāli koristi. Visi kopā dzied tautasdziesmas un pa kārtai lasa lūgšanas. Izrādes pamatā ir latgaļu dziesminieka Andrīva Jurdža grāmata „Myužeigais kalinders” („Mūžīgais kalendārs”), kas tapusi latīņu drukas aizlieguma beigu posmā, stāsta izrādes režisore Inese Mičule:
„Tā ir ar roku rakstīta neizglītota latgaliešu zemnieka grāmata, kas izdota 1907.gadā, kur viņš ir diendienā veidojis tā cilvēka, kāds tolaik dzīvoja Latgalē, psiholoģisko spoguli, uztveri, dzīvesziņu, pārrakstot lūgšanas, padomus sadzīvē, mājas un lauku darbos, pārrakstot tautasdziesmas un svētos rakstus. Tas arī ir veidojis ietvaru šai koncertizrādei.”
Līdzās Latvijas Radio korim un tautas muzikantiem izrādē piedalās arī septiņi priesteri. Viņu vidū – Aigars Bernāns, kurš ikdienā kalpo Pieniņu un Znotiņu draudzēs, bet „Latgales gredzenā” gan lasa rakstus no „Mūžīgā kalendāra”, gan dzied tautasdziesmas un pūš dūdas.
„Ja kādam prasītu mazliet vairāk kā stundas garumā pastāstīt kaut ko par Latgali, vai kāds to prastu tik ļoti kā šodien šis koncerts? Tas pasaka visu, tas ir uzķēris patieso Latgales dvēseli, Latgales seju. Man arī ļoti patīk latviešu folklora, man sveša nav tautasdziesma un tradicionālā mūzika. Jo mēs visi taču svinam Jāņus, Ziemassvētkus, Lieldienas, citus godus. Un tāpēc man vienmēr ir sāpējis, ka daudzi mēģina nodalīt: tas ir pagāniskais, tas – kristīgais. Latgalē tas nekad nav ticis nodalīts, tas vienmēr ir sadzīvojis kopā. Un šis koncerts to parāda,” saka Bernāns.
“Kas mums katram ir Latvija?” - Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs un diriģents Sigvards Kļava lolojot ideju – četros atšķirīgos muzikālos koncertuzvedumos atklāt Latvijas būtību un kultūrvēsturiskos rakstus, uzdod mums katram šo būtisko jautājumu. Pirmo lielo kopmēģinājumu viņa vadībā piedzīvoja “Latgales gredzens”, vērienīgā Latvijas valsts simtgades koncertcikla “Latvijas gredzens” tapšanas laikā ļaujot izjust, cik dziļas un dzīvas ir mūsu tautas saknes.
„Stāsta pamatbūtība ir parādīt šo Latgales kultūrtelpu – šo katolisko tradīciju un etnomūziku un folkloras slāni. Šīs abas kultūras tik ārkārtīgi saauguša skopā, viņas nedzīvo atšķirīgi, viņas veido Latgales unikālo un ļoti sevišķo kultūrainu.
Latgales aka ir ārkārtīgi dziļa un ar ārkārtīgi man vajadzīgu ūdeni, un es domāju – ne man vienam,” uzsver Sigvards Kļava.
''Jo šīs Latgales kultūras un garīgās bagātības - viņas baro visu Latviju. Un tāpēc visa šī gredzena pamatideja ir parādīt tās ārkārtīgi lielās bagātības, kas mums ir visapkārt, un ka mēs praktiski nenojaušam, no kādām saknēm mēs smeļamies šīs sev vajadzīgās bagātības.”
''Latgales gredzens'' otrdien, 14.martā, piedzīvoja pirmo plašo mēģinājumu – un ļāva izjust, kā koncertizrādē “Rakstiem un skaņai” savīsies tautas dziesma un Svētie raksti, skanot dzīvajām balsīm un arhīvu ierakstiem, etnomūziķiem uzstājoties kopā ar priesteriem.
„20 gadus dzīvojot Latgalē, varu redzēt, kā kopā saplūst šīs lietas - garīgais un laicīgais. Cilvēki Latgalē, lai neapbižojas pārējo novadu ļaudis, ir ļoti sirsnīgi, un šo sirsnīgumu klāt pieliek garīgums. Kad radās ideja veidot programmu par Latgali, pats par sevi bija skaidrs, ka jāparāda latgaļu dziļums gan laicīgais, gan garīgais,” uzsver tēvs Benedikts MIC no Viļāniem.
''No pirmās takts līdz pēdējai – tā ir mana bērnība. Kā jau šajā uzvedumā jūs dzirdējāt, ļoti savijas baznīca ar tradicionālo, un es to piedzīvoju laukos. Svētdienās gāju uz baznīcu, darba dienās piekopu latviešu tauta paražas, tāpēc ļoti izjūtu šo visu,” uzsver mūziķe Kristīne Kārkle-Kalniņa.
„Man pašai ir žēl, ka neesmu latgaliete, bet mani uzaicināja piedalīties šajā pasākumā. Man būtiskākais ir piekļūt pēc iespējas tuvāk un patiesāk saprast lietas, ko es rādu. Tādā ziņā man paveicās, ka es biju pie sešiem priesteriem, kas ielaida pašās slepenākajās vietās un atļāva piedalīties tādos rituālos, kur parasts mirstīgais cilvēks netiek klāt,” skaidro video māksliniece Katrīna Neiburga.
„Latvijas gredzena” Latgalei veltītā koncertizrāde pirmizrādi piedzīvos 22.aprīlī koncertzālē „Gors” Rēzeknē un pēc tam ceļos uz Jelgavu, Cēsīm un Liepāju. Līdzīgu ceļu mēros arī pārējiem novadiem veltītie uzvedumi, no kuriem nākamais – „Kurzemes gredzens” – ar lielkoncertu „Pūt vējiņi” pirmoreiz izskanēs novembrī Liepājā. Tā mākslinieciskā vadība uzticēta Mārim Sirmajam un Reinim Suhanovam.
Divu gadu laikā Latvijas simtgades koncertcikla ideja skanēs 16 koncertuzvedumos, tos izrādot četros Latvijas novados.
Lielkoncerts “Pūt, vējiņi” Kurzemē uzticēts režisoram un scenogrāfam Reinim Suhanovam.
„Kurzemes sirds ir „Pūt, vējiņi” un dzintars. Pūš vēji un dzen krastā dzintara gabalu, mums tik atliek pacelt un ieraudzīt, ka visa pasaule ir tajā iekšā,” skaidro Suhanovs. „''Kurzemes gredzena'' centrā ir koncerts, mūziķi un izpildītāji. Kurzeme ir no tiem novadiem, kur no mūziķiem ir visplašākais spektrs – no tradicionālām suitu sievām līdz simfoniskajam orķestrim. Koncerts veidosies, to apvienojot,” uzsver „Kurzemes gredzena” režisors.
Bet nākamgad pie skatītājiem nonāks „Vidzemes gredzens” – muzikāla izstāde, ko veido Guna Kalnača un „Dd Studio”, kā arī „Zemgales gredzens” – Roberta Rubīna veidots kino koncerts ar Ineses Zanderes libretu. Visos uzvedumos Latvijas Radio korim jaundarbos un tautasdziesmu apdarēs pievienosies dažādas mūziķu apvienības, to vidū suitu sievas, Latvijas Radio bigbends, koris „Latvija” un Liepājas Simfoniskais orķestris.
