Latviešu kultūras svētki Rozendālē
Nīderlandes mazpilsētiņā Rozendālē aizvadīti Kultūras svētki, kuros vairāki simti dziedātāju un dejotāju no 11 valstīm spodrināja Dziesmu svētku repertuāru. Ar dalībniekiem strādāja diriģents Kaspars Ādamsons, kurš intervijā 'Klasikai" atklāj: "Biju klāt Viduseiropas latviešu kolektīvu kopā sanākšanas brīdī – mazā, mazā pilsētiņā, kur kopskaitā bija sanākuši ap piecsimt dalībnieku – gan dziedātāji, gan dejotāji. Tikšanās vieta bija sena baznīca, kas pārvērsta ne tikai par koncertzāli, bet arī kafijas bāru. Akustiski diezgan pateicīga vieta."
Noslēdzošajos gados Ādamsons vairākkārt piedalījies latviešu pasākumos, kas tiek rīkoti ārpus Latvijas, tāpēc labprāt dalās savos novērojumos: "Ļoti zīmīga ir tautiešu milzīgā vēlēšanās piedalīties.
Tā darbošanās dzirksts burtiski staro ārā no katra cilvēka! Tas man lika padomāt, cik ļoti būtiskas ir tās pamatvērtības, kas mums šeit, Latvijā, šķiet pašaprotamas, jo ir vienmēr klātesošas. Kaut vai amatierkoru kustība kā tāda. Tuvojoties svētkiem, mēs nereti domājam – ai, repertuārs nav tik viegls, un mēģinājumu daudz, un tas vispār ir liels slogs, tad tur sajūta ir pilnīgi citāda.
Līdz ar to man pašam rodas vēlme ne tik daudz izsvērt, cik tas viss ir profesionāli, bet vairāk pārliecina kopā būšanas sajūta ar latviešiem, kuriem dziedāšana ir sirdslieta – caur to viņi vēlas klausītājiem un saviem kolēģiem tur, mītnes zemē, parādīt, ka viņi to var, kas ir dziedāšana, kas ir latvietība. Ka tas ir īsts spēks, kas rodas, satiekoties visiem kopā.”
Vēl Kasparam Ādamsonam skaistu pārsteigumu radījis lūk, kas: "Dienas viducī, esot netālu no baznīcas, izdzirdu, ka baznīcas zvani spēlē ko ļoti pazīstamu - Latvijas valsts himnu! Tas bija tik sirsnīgi, saviļņojoši, neticami.”
Nīderlandē Ādamsons diriģējis kārtīgu kopkoncertu, kurā piedalījušies ap 300 dalībnieku. Programmā lielākoties bijušas dziesmas no Dziesmu svētku repertuāra. "Bija iespēja diriģēt arī divus darbus, kurus pats diriģēšu Mežaparkā,” stāsta diriģents, kurš par šo vizīti ir ļoti gandarīts: "Šādas tikšanās mūsu tautiešiem ārzemēs ir svarīgas – gan dziedātājiem, gan diriģentiem. No Latvijas šoreiz biju vienīgais diriģents.
Viņi visi grib parādīt, ka labi apguvuši materiālu, ka dziedāšana viņu ikdienā ne tikai vienkārši eksistē, bet viņi to dara augstvērtīgi. Ļaudis ir priecīgi, ka varam satikties, jo ir izsalkuši pēc idejām no svētku virsdiriģentiem, kurus nevar bieži noķert.
Koncertā bija daudz vietējās publikas – manuprāt, tik koncentrēti latviešu kultūru viņi nekad mūžā nebija baudījuši…”
Sadziedāšanās Toronto
Savukārt diriģents Mārtiņš Klišāns tikko atgriezies no Toronto, kur vadīja Amerikas un Kanādas koristu sadziedāšanos. Uzaicinājumu doties uz Kanādu, lai sadarbībā ar Toronto Latviešu biedrību un latviešiem svešumā konstatētu, kā iet ar Dziesmu svētku repertuāra apguvi, diriģents saņēmis pirms pusgada.
"Tikšanās notika Toronto latviešu centrā, un piedalījās gan Toronto apvienotais latviešu koris ar Vizmu Maksiņu, gan apvienotais Monreālas un Otavas koris, ko vada Andrejs Vītols un Ēriks Jerumanis. Bija arī koris "Ziemelis”, ko vada Juris Ķeniņš,” stāsta Mārtiņš Klišāns.
130 cilvēku kopkori ar savām balsīm kuplināja arī dziedātāji no visas Amerikas: "Toronto bija sabraukuši arī dziedātāji, kuri repertuāru apguvuši patstāvīgi un mēģinājumos piedalījušies ar skaipa starpniecību. Daži no viņiem pēc ilgāka laika atkal atradās koru rindās. Biju ļoti patīkami pārsteigts: jau zināju, ka cilvēku vēlme piedalīties Dziesmu svētkos ir ļoti liela, taču cieņu raisoša un apbrīnas vērta ir latvietības uzturēšana un centieni pēc identitātes arī jaunajā paaudzē!’"
Klišāns stāsta, ka dziedātāji demonstrējuši labu sniegumu un mēģinājumu process bijis intensīvs: "Strādājām pa sešām, septiņām stundām, un koncerts pulcēja lielu klausītāju skaitu. Braucot uz turieni, biju noskaņojies uz lielu darbu, jo jācenšas katras dziesmas saturs novest līdz katra dalībnieka sirdij un sapratnei, lai muzikālais piepildījums būtu pilnīgs.
Mūsu tautiešus interesē pilnīgi viss! Viņi uzdod daudzus jautājumus, viņiem svarīgi iedziļināties teksta jēgā.
Priecīgi arī, ja ar viņiem strādā pie vokālās mākas izkopšanas.”
