Jaundarbus šim festivālam radījuši komponisti Jēkabs Nīmanis, Georgs Pelēcis, Linda Leimane, Anna Ķirse, Platons Buravickis un citi dažādu paaudžu latviešu komponisti. Tos atskaņos pazīstami latviešu mūziķi – Agnese Egliņa, Rihards Plešanovs, Guntars Freibergs, Valsts kamerorķestris “Sinfonietta Rīga”, “Sinfonietta Rīga” stīgu kvartets un citi.
“Mūzikas jaunradīšana, tāpat mūzikas plūdums no atskaņotāja līdz klausītājam metaforiski pielīdzināms tam, kā elektriskais impulss pārvietojas pa vadiem. Augstvērtīgai mūzikai piemīt izcila vadītspēja, kas nodrošina enerģijas pārnesi. No skaņdarba uz skaņdarbu idejas un stāsti var ceļot – tas jo svarīgi – vismaz divos virzienos. Mēdz teikt, ka mūslaiku komponistiem mugurā nepārtraukti elpo pagātnes diženie meistari. Festivāls "Latvijas Jaunās mūzikas dienas" aicina paskatīties uz šo pieņēmumu no citas puses – “laikmetīga mūzika” nozīmē ne tikai mūzikas sasaisti ar savu laiku, tā ir arī bezgalīga mijiedarbe, vadu saslēgumi starp skaņu celtnēm un skaņražu paaudzēm,” pastāstīja festivāla pārstāvji.
Rīkotāji norādīja, ka šī gada festivāla koncerti tiek dēvēti par “kājkoncertiem”: “Tā kā tiešraidi iespējams skatīties jebkur, savu koncertu klausīšanās vietas iesaka paši komponisti. Festivāla ietvaros papildus biļetēm tiek piedāvāti arī divu veidu “kājkoncertu” abonementi.”
Festivāla kodolu veidos vairākas koncertprogrammas, kuru centrā ir kāds 20. gadsimta maģistrālais darbs, šedevrs, kas mainījis mūzikas attīstības ceļus – Stīva Reiha "Piano Phase", Ģērģa Ligeti "Otrais stīgu kvartets" un Žerāra Grizē "Vortex Temporum". “Šie izcilie meistardarbi ir kļuvuši par iedvesmas avotiem latviešu komponistu jaundarbiem, tie kontekstualizē, atsaucas, meditē par šo centrālā darba poētiskajiem un tehnoloģiskajiem aspektiem,” vēstīja festivāla pārstāvji.
