Dziesmas autori paziņojumā medijiem informē, ka pulcēšanās ierobežojumi un publisko pasākumu aizliegumi ir paralizējuši mūziķu darbu. Neiedziļinoties nozares saimnieciskās darbības specifikā, ir nospiesta "stop poga" tagadnes un nākotnes Latvijas kultūras mantojuma veidošanai. Šobrīd bez finansiālā valsts atbalsta tiek radīta plaisa starp līdzšinējo, veiksmīgo mūzikas nozares attīstību un nākotnes perspektīvām
Biedrība “Latvijas Mūzikas attīstības biedrības / Latvijas Mūzikas eksports” aprīļa beigās nosūtīja valdībai vēstuli ar 397 mūziķu parakstiem ar priekšlikumiem, lai rastu risinājumu Covid-19 izraisītajai krīzei un seku likvidēšanai, lai nozare pēc iespējas mazāk ciestu, ātrāk atgrieztos darbībā un turpinātu attīstību.
Dziesma “Klusums” simbolizē nesagaidīto atbildi un ir uzsaukums sabiedrībai, medijiem un valdībai, lai mūziķi tiktu sadzirdēti un valdība nekavējoties rīkotos.
Divu minūšu garo klusumu, jo tieši tā skan jaunais veikums, pavada video, kurā redzami Latvijas mūziķi klusējot.
Aiz katra no viņiem paliek neredzamā industrijas daļa, kas veido mūzikas nozares ekosistēmu un nozīmīgu Latvijas tautsaimniecības daļu – koncertvietas, tehniskā nodrošinājuma kompānijas, gaismotāji, skaņotāji, pasākumu producenti un vēl daudzi citi, kuru darbs šobrīd ir apstājies. Daudzi, kuru izdzīvošana un tālākā eksistēšana ir uz riska sliekšņa.
Videoklipā mūziķi norāda: “Mēs esam tas, ko dungo tu, kam dzīvo līdzi, ko uzliec tad, kad skumji vai, kad līksmi, kas palīdz strādājot un neļauj aizmigt braucot mājās. Mēs esam tie, kas vieno svētkos un sajūtās, un diezgan bieži uz mūsu fona runas saka politiķi, bet viņu darbi šobrīd klusē. Nav klusums radio un TV, nav klusums lielveikalos, bet neskan atbilde, kā turpināties mūzikai, jo stīgas maksā naudu, bet nopelnīt mums neļauj,
ar atrunām un druskām ir par maz, mēs nepārtiksim viens no otra, bet pieprasīsim īstu atbalstu un idejas, kā strādāt, jo esam pelnījuši to par īstiem nodokļiem un īstu darbu.
Dziedātāji, izdevēji, ģitāristi, komponisti, apskaņotāji, dīdžeji, gaismotāji, rīkotāji, bundzinieki, instrumentu pārdevēji, menedžeri, pianisti, orķestranti, producenti, diriģenti ir nolikti uz pārāk ilgas pauzes. Pacel savu balsi pieprasi #atbalstumuzikai .”
Iniciatīvas virzītājs ir biedrība “Latvijas Mūzikas attīstības biedrība / Latvijas Mūzikas eksports”, kas apvieno Latvijas mūziķus un veic darbības Latvijas mūzikas industrijas attīstībai jau astoņu gadu garumā. Biedrība aprīļa beigās nosūtīja vēstuli valdībai, kurā tika izklāstīta situācijas nopietnība un sniegti konkrēti priekšlikumi, kas palīdzētu neakadēmiskās mūzikas nozarei pārvarēt Covid-19 izraisīto krīzi. Biedrībā uzsver, ka līdz šim brīdim no valdības puses nav sekojusi nekāda atbildes reakcija. Biedrības izpilddirektore Agnese Cimuška-Rekke pauž bažas:
“Bez tūlītējas rīcības, iespējams, mēs nespēsim atgūties vēl daudzus gadus. Latvija zaudēs daudz izcilu mūziķu, nebūs daudzveidības pārstāvētajos muzikālajos žanros un sniegumos.
Jaunuzceltās koncertzāles stāvēs tukšas un darbu zaudēs liels skaits kultūras un izklaides industrijas darbinieku. Mūzikas nozares pārstāvji nav kāda mītiska parādība, tā ir tautsaimniecības nozare, kas nodrošina darba vietas, maksā nodokļus, dod pienesumu valsts ekonomikai, veido mūsu nacionālo identitāti un nes Latvijas vārdu pasaulē.”
“Pulcēšanās ierobežojumi un publisko pasākumu aizliegumi, kas ļauj ierobežot pandēmijas izplatīšanos, ir apturējuši arī neakadēmiskās mūzikas nozares asinsriti. Bez tūlītējas rīcības šīs krīzes negatīvās sekas skars daudz vairāk nekā mūsu valsts ekonomiku. Mēs, iespējams, nespēsim atgūties no šī “kultūras šoka” vēl daudzus gadus, zaudējot Latvijas un Eiropas kultūras izjūtas bagātību un daudzveidību,” teikts vēstulē, ko parakstījuši 397 Latvijas mūziķi un tā adresēta Latvijas Republikas valdībai, lūdzot rast finansējumu un atbalsta instrumentus, lai novērstu mūzikas nozares sabrukumu.
Biedrība “Latvijas Mūzikas attīstības biedrības / Latvijas Mūzikas eksports” veikusi aptauju, kurā secinājuši, ka kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas Latvijā 85,6% nozares pārstāvju darbība ir apstājusies pilnībā, bet vairāk nekā 50% ir palikuši bez ienākumiem. Biedrībā norāda: "Publisku pasākumu ierobežojumu un publisku vietu dīkstāves dēļ, būtiski ir ietekmēti autoratlīdzību ieņēmumi, kas ārkārtējās situācijas ietvaros ir mērāmi teju pusmiljona eiro apmērā. Ņemot vērā, ka pulcēšanās ierobežojumi un publisku pasākumu norises aizliegumi tiks atcelti kā vieni no pēdējiem, mūziķi vēršas pie sabiedrības un valdības, aicinot sniegt atbalstu nozarei, kas palīdzēs šo krīzi pārvarēt."
Ar dziesmu "Klusums" Latvijas mūziķi atgādina, ka mūzika ir būtiska ikvienas valsts kultūras un nacionālās identitātes sastāvdaļa, un tās radīšana un aktīva izmantošana ir jāveicina valstiskā līmenī.
Mūziķi aicina valdību kopīgi meklēt risinājumu, lai arī turpmāk ir iespēja radīt jaunu saturu un ierakstīt 21. gadsimta balsi Latvijas kultūras mantojumā.
KONTEKSTS:
Ārkārtējo situāciju Covid-19 dēļ Latvijā izsludināja 12. martā. Tās laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu, tai skaitā aizliegti visi publiskie pasākumi un ierobežota pulcēšanās.
Vēlāk ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9. jūnijam, bet ir mīkstināti iepriekš noteiktie striktie ierobežojumi - atļauta pulcēšanās līdz 25 cilvēku lielām grupām, ievērojot divu metru distanci. No 12. maija varēs notikt nelieli kultūras pasākumi, pakāpeniski atsāks darboties muzeji un bibliotēkas
Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tālab valsts mobilizējusi līdzekļus aptuveni 4 miljardu eiro apmērā.
Kultūras nozares pārstāvji atklātā vēstulē brīdinājuši par krīzi nozarē un aicinājuši valdību un Saeimu ieviest risinājumus krīzes pārvarēšanai, palielinot kultūras nozares budžetu Latvijā un daļēji sedzot negūtos ieņēmumus.
Kultūras ministrija valdībā prasīs izmaksāt zaudējumu kompensāciju par Covid-19 krīzes dēļ nenotikušajiem vai atceltajiem kultūras pasākumiem.
Igaunija krīzes seku mazināšanai kultūras nozarē jau investējusi 25 miljonus eiro, bet Lietuva – vairāk nekā 12 miljonus eiro.
