Pats mūziķis atklāj, ka uz desmitgades svinību koncertu skatās kā uz draugu kopā sanākšanu.
“Man šķiet, ka hiphops ir skaists ar to, ka tu vari noiet savu unikālo ceļu, vienlaikus esot sasaistē ar kādu lielāku kultūru – hiphopa kultūru, zinot tās saknes, vērtības,” atzīmē Arturs Skutelis.
Viņš atceras, ka hiphops viņu savulaik ievilinājis ar brīvību, godīgumu un patiesumu: “Jo es neesmu unikāls gadījums – es arī pirmoreiz hiphopu izdzirdēju, kad man bija 13-14 gadi, lielākoties cilvēki apkārt klausījās ļoti sliktu mūziku jeb popmūziku. Man tas ļoti nepatika, jo tas bija tukši un neinteresanti, garlaicīgi.
Un hiphopā es sameklēju kādu alternatīvu šim pelēkajam zombēšanas troksnim.”
“Viņa attieksme pret darbu, pret hiphopu, pret kultūru kā tādu ir piemērs, uz ko skatīties un no kā iedvesmoties,” uzsver hiphopa mūziķis Edavārdi. “Latvijā ir diezgan reti – nav daudz tādu reperu, kuri ir izdevuši daudz albumu, kuri var atskatīties uz 10 gadiem, kā Skutelis šajā koncertā, un iziet cauri vismaz 3-4 albumiem, un tas ir arī piemērs citiem reperiem – rakstiet albumus, dariet lietas.
Man liekas arī tekstuāli, saturiski viņš ir iedevis, runājis par tēmām un paskatījies uz lietām tā, kā citi izpildītāji to nav darījuši.”
Savukārt hiphopa mūziķis ansis Skuteļa mūziku sauc par materiālu gardēžiem: “Tiem, kas ir iesākuši klausīties kaut kādu vienu repa “artistu” [mākslinieku] vai otru, tur, man liekas, ir jāiziet cauri kādai fāzei, lai tevi sāktu nedaudz garlaikot; otrs, tas ir kā – bērnu grāmatas tu vairs nelasi, kad iemācies kārtīgi lasīt, tāpat
līdz Skutelim vajag kaut kā absolvēt pamazām, lai aizietu līdz līmenim Latvijas hiphopā, kurā tu saki – es klausos Skuteli, un es saprotu, ko viņš tur liek iekšā. Skuteli var rakt ilgu laiku.”
Taču Skutelis par savu klausītāju doma nevis kā par gardēdi, bet kā par draugu: “Ar kuru es varu parunāt par svarīgām lietām un galvenais, kā tā ir godīga saruna.”
