Mans favorīts
Kurš no nominētajiem mūzikas notikumiem atstājis spēcīgāku iespaidu?
Ilze Trautmane: Tas ir visgrūtākais jautājums. Es jūtu līdzi žūrijai, kurai tajā ārkārtīgi blīvajā mūsu koncertu vidē un arī citu, protams, notikumu vidē, ir jāizvirza atsevišķi kandidāti. Tas ir, manuprāt, ārkārtīgi grūti, jo
tik daudz pagājušajā gadā ir bijis, sākot jau ar Jūrmalas festivālu, kas tagad dod iespēju salīdzināt. Bet nevar līdzināties, jāskatās pašiem uz sevi, ko arī žūrijas komisija ir izdarījusi.
Mans absolūtais favorīts ir mūsu lielais simfoniskais orķestris un tā sezonas darbs. Daudzi koncerti, bet pāri visiem man tomēr ir Cēsu Mākslas festivāla atklāšanas koncerts ar Ivetu Apkalnu un Tālivalža Ķeniņa 8. simfonija. Man likās, ka ērģeles šajā Cēsu koncertzālē, kas, man liekas, ir viena no skaistākajām kultūru vietām Latvijā –, nu tās ērģeles tur ir tik vajadzīgas. Un viņas tā skan! Tas bija ļoti liels notikums.
Rolands Kronlaks: Es laikam izceltu gada jaundarba nomināciju – Gundegas Šmites "Rītausmas dieve Ēosa". Pats gan es pirmatskaņojumā nebiju, bet esmu gan iepazinies ar partitūru, gan noklausījies ierakstu vairākas reizes. Man liekas, tas ir tāds ļoti iezīmīgs un paliekošs skaņdarbs. Un man ir bijis tiešām gandarījums redzēt, kā Gundega pa šiem pēdējiem gadiem un šīm iespējām rakstīt orķestrim ir izaugusi līdz šim opusam. Arī Andra Dzenīša"Leaves leaving Leipzig” arī būtu viens no tiem darbiem, ko es labprāt izceltu. Manuprāt, ļoti izdevies darbs.
Līga Līce: Man noteikti ir jāsāk ar godīgu atzīšanos, – pieļauju, ka es tāda nebūšu unikāla, – ka ne visus notikumus esmu klātienē redzējusi. Vasarā Cēsīs, kā mēs zinām, ir ļoti blīvs un intensīvs mākslas notikumu klāsts.
Viens no šiem notikumiem, kurš palicis spilgtā atmiņā, man kā cēsniecei ir Bernsteina mūzikla "Vestsaidas stāsts" uzvedums. Šis bija brīnišķīgs uzvedums, ļoti iedvesmojošs.
Papildus man ir prieks, ka mēs kā cēsnieki esam ieraduši vasarā pie sevis viesos gaidīt operu uzvedumus. Un šī žanra maiņa nosacīti vieglākā formā arī bija ļoti patīkama un atsvaidzinoša gan mums, cēsniekiem, gan arī pilsētas viesiem.
Mans gada mūziķis
Kuru no individuālajiem sniegumiem vēlaties izcelt šajā gada?
Ilze Trautmane: Man ir ļoti liels prieks, ka ir izvirzīts diriģents Ainārs Rubiķis, es visu laiku cenšos sekot līdzi viņa daiļradei, viņš mani ļoti uzrunā. Es pat nevaru pateikt, kas tieši tajā viņa darbībā ir tas, kas mani saista – vai tas ir žests, vai tā ir varbūt kaut kāda mūzikas izpratne, kas man ir tuva. Tas man ļoti iepriecina, ka viņš ir izvirzīts. Un, protams, saksofonists.
Rolands Kronlaks: Par gada jauno mākslinieku saksofonistu Aigaru Raumani man ir, ko teikt, jo visus pēdējos gadus esmu sekojis līdzi viņa darbībai, viņa spēlei kā solistam. Manuprāt, tas ir ļoti spēcīgs pieteikums.
Noteikti arī čellists Ivars Bezprozvanovs, ja domājam gada gaitā par tiem koncertiem, ko viņš sniedza ar profesoru Pēteri Plakidi, dažādos sastāvos. Tas ļoti palicis atmiņā.
Šogad arī, ja skatāmies Guntas Ābeles sniegumu, Komponistu savienība rīkoja koncertu saistībā ar Tālivalža Ķeniņa jubileju, kurā Gunta Ābele spēlēja un bija viena no galvenajām māksliniecēm šajā koncertā. Arī man viņas sniegums ļoti lielu iespaidu ir atstājis.
Līga Līce: Es vēlos izcelt Mārtiņa Zilberta darbu, gan to, ko Mārtiņš dara šajā trio sastāvā, gan arī dziesmu ciklus, kas ir bijuši Latviešu biedrības namā. Tas noteikti būtu mans favorīts no šīgada balvu nominantiem.
Mani novērojumi
Vai esat pamanījis kādu tendenci mūzikas dzīvē šīgada balvas kontekstā?
Ilze Trautmane: Man liekas ļoti interesanti, ka rodas arvien jaunas, nelielas koncertu vietas, pat ne koncertzāles, bet koncertvietas. Iepriekšējā gadā šādā skatījumā ietilpst Hermaņa Brauna fonda "Artissimo" zālīte, ko jau vairākas reizes esmu apmeklējusi. Es jūtos tur ļoti labi.
Tagad, nu jau jaunajā gadā, sākusi darboties ļoti jauka koncertvieta, tā ir Krimuldas muižas mazā koncertzāle. Nezinu, vai to var saukt par koncertzāli, bet koncerttelpa ar ārkārtīgi skaistu programmu, kas ir sastādīta šim gadam. Cerams, ka viņa izdzīvos arī uz priekšu, ka nepazudīs no tā kopējā pienesuma. Tāds virziens paplašinās, un tas mani apmierina. Varbūt nākošā mūzikas balvā varēs arī kaut ko tādu apskatīt, kas ir parādījies Latvijā.
Līga Līce: Viena no domām, kas nāk prātā, raugoties uz nominantiem ir, ka noteikti arī žūrija meklē jaunus ceļus, novitātes gan kritērijos, gan arī darbos, kas, manuprāt, ir ļoti pareizi. Nedaudz vairāk zinot par to, kā strādā mūsu Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra vadība un kolektīvs,
cilvēki ļoti labi apzinās, ka bez šiem jaunievedumiem būs grūti atrast jaunu klausītāju ausis, un visu laiku ir jāmainās.
Mana neizpratne
Kas raisa neizpratni šajā nominācijā kopumā?
Ilze Trautmane: Man neizpratne ir par to, kāpēc kormūzika nav pārstāvēta. Izskatās tā, ka ir pagājuši Dziesmusvētki, nākamie ir vēl aiz tāda kalna drusciņ, un tad mēs atpūšamies no viņiem. Mani kā klausītāju tas neapmierina. Varbūt ne viena kora koncerts, ne viena kora kaut kāda programma nebija tik spēcīga, kaut gan es domāju, ka "Ave Sol" programmas bija pietiekoši spēcīgas. Varbūt "Ave Sol" savus laurus jau ir iepriekšējā gadsimtā nopelnījis, varbūt tā var skatīties. Bet mums taču ārkārtīgi jauki jaunie kordiriģenti, kuri aug, veidojas. Kaut vai Jurģis Cābulis vai Jānis Ozols, kas jau ir daudz sasniedzis. Tas pilnīgi pazuda.
Rolands Kronlaks: Droši vien varētu kādu domu izteikt, ja es būtu vairāk apmeklējis pagājušā gadā. Man atklāti jāsaka, pagājušais gads tomēr vairāk ir pagājis, apmeklējot dažādus ar laikmetīgo mūziku saistītus pasākumus. Tādus klasiskākus pasākumus es esmu mazāk apmeklējis, un tāpēc man mazāk komentāru būtu par to.
Ilze Trautmane: Man nominācijās Jura Karlsona simfoniju gribējās. Varbūt tas ir interešu konflikta dēļ, jo Vecumnieks viņu atskaņoja, pats žūrijas komisijas cilvēks.
Varbūt tā nav tik moderna, tādiem mūsdienīgiem paņēmieniem, bet man viņa likās ļoti klusināta, pārdomu pilna, ļoti daudz es tur dabu arī dzirdēju. Man šī mūzika ir ļoti palikusi no pagājušā gada atmiņā.
Es brīnos, ka viņa nav nominācijā, bet nu - visi nevar būt.
Ārpus borta
Vai vēlaties izcelt kādu mūzikas notikumu, kurš nav nominēts Lielajai mūzikas balvai?
Līga Līce: Es vēlos izcelt Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra divus no pagājušā gada notikumiem.
Viens notikums, kas man ir palicis spilgtā atmiņā un es ļoti izbaudīju šo pieredzi, bija pagājušā gada februārī koncerts, kurā tika atskaņotas Vāgnera "Tristana un Izoldes" mīlas dziesmas. Tas, manuprāt, bija liels notikums mūsu koncertdzīvē.
Vienlīdz spilgts noteikti bija arī novembrī LNSO koncerts kopā ar Georgiju Osokinu.
Ilze Trautmane: Andreja Osokina un Marinas Rebekas koncerts Dzintaros, Rahmaņinova mūzika, ko viņi atskaņoja. Man likās, ka tas kaut kas tāds, kas nav regulāri, ka tāda vēriena pianists uzstājas kopā ar ļoti skanīgu balsi. Atbilstoši arī izvēlēta programma, ko mēs reti kad pie mums dzirdam. Kādreiz Hermaņa Brauna fonda veidotajā vasaras festivālā bija krievu romanču koncerti, bet tagad pēdējos gados vispār nebija tāds nekas dzirdēts. Mani tas ļoti uzrunāja. Un tādu vēl ir daudz.
Rolands Kronlaks: Vienmēr jāpatur prātā tas, ka šobrīd Latvijā ļoti daudz kas notiek, un es arī daudz ko esmu dzirdējis, kas, manuprāt, ir bijis tāds paliekošs, bet kas varbūt nav atzīmēts šajās nominācijās. Viena lieta, ko es gribētu pieminēt, ir "Sinfonietta Rīga" koncerts festivāla "Decibels" ietvaros, kur tika atskaņots Klāsa Torštensona, izcilā zviedru komponista, kurš dzīvo Nīderlandē, skaņdarbs, kas tika speciāli veltīts "Sinfonietta Rīga" un pirmatskaņots Holandē. Man tas bija viens no tādiem spilgtākajiem iespaidiem. Darbs, kas saucās "Kristīnes rudens" un veltīts Zviedrijas karalienes Kristīnes dzīvei un darbiem, kurā soprāna solo dziedāja Torštensona dzīvesbiedre Šarlote Rideika. Tas man bija arī pagājušajā gadā viens no tādiem spilgtākajiem iespaidiem.
Ilze Trautmane: Man kaut kā šogad nominācijas liekas drusciņ nabadzīgas, kaut gan ir daudzkas labs, bet drusku gribētu paplašināt.
Rolands Kronlaks: Kopš tā brīža, kad ir šīs nominācijas, kad ir kaut kāda intriga par to, kurš varētu dabūt šo, es domāju, ka tas ir ļoti cēlis šī pasākuma popularitāti. Tas ir arī brīnišķīgs rīks, kā klasisko akadēmisko un mūsdienu akadēmisko mūziku popularizēt Latvijā.
Es esmu varbūt pat pēdējos gados ar lielāku interesi sekojis līdzi nekā sākumā, kad šī balva parādījās. Nu īpaši, protams, es saskaros ar komponistiem, un līdz ar to gada jaundarbs tiek apspriests. Bet arī pārējās nominācijas vienmēr ir interesantas. Tik tiešām es domāju, ka joprojām šīs balvas prestižs ir ļoti augsts.
KONTEKSTS:
"Lielās mūzikas balvas 2019" pasniegšanas ceremonija notiks 25. februārī pulksten 19.00 Latvijas Nacionālajā operā. Tiešraidē ceremoniju varēs vērot sabiedrisko mediju portālā LSM.lv un vēlāk arī Latvijas Televīzijā.
Lielās mūzikas gada balvas 2019 nominanti
Gada uzvedums
- Fransisa Pulenka opera “Karmelīšu dialogi” Latvijas Nacionālajā operā, diriģents Mārtiņš Ozoliņš, režisors Vensāns Busārs (rīkotājs – Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB))
- Leonarda Bernsteina mūzikls “Vestsaidas stāsts” Cēsu pils parka estrādē, diriģents Andris Poga, režisors Viesturs Kairišs (rīkotājs – Cēsu Mākslas festivāls)
- Imanta Kalniņa opera “Spēlēju, dancoju” Latvijas Nacionālajā operā, diriģents Mārtiņš Ozoliņš, režisore Laura Groza-Ķibere (rīkotājs – LNOB)
Gada jaunais mākslinieks
- Pianists Edgars Cīrulis
- Dziedātāja Ilze Grēvele-Skaraine
- Saksofonists Aigars Raumanis
Gada koncerts
- Koncerts “Dialogs ar Mocartu” 18. janvārī Lielajā ģildē – soliste Irina Zaharenkova, Valsts kamerorķestris “Sinfonietta Rīga” un diriģents Olari Eltss (rīkotājs – “Latvijas Koncerti”)
- Ērģelnieces Ivetas Apkalnas solokoncerts 27. jūlijā Ventspils koncertzālē “Latvija” (rīkotājs – “Kurzemes filharmonija”)
- Klavieru kvarteta “Quadra” koncerts “Ķeniņš un Quadra” 30. oktobrī Rīgas Reformātu baznīcā (rīkotājs – Jaunās mūzikas festivāls “Arēna”)
Balva par izcilu interpretāciju
- Dziedātājs Raimonds Bramanis – Tota loma Imanta Kalniņa operas “Spēlēju, dancoju” iestudējumā Latvijas Nacionālajā operā
- Diriģents Ainārs Rubiķis – Artura Onegēra Trešās simfonijas (“Liturģiskās”) atskaņojums 15. martā Lielajā ģildē (kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri)
- Pianists Vestards Šimkus un diriģents Atvars Lakstīgala – Sergeja Rahmaņinova Trešā klavierkoncerta atskaņojums 4. oktobrī Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” (kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri)
Balva par izcilu sniegumu gada garumā
- Čelliste Gunta Ābele
- Dziedātājs Rinalds Kandalincevs
- Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Balva par izcilu darbu ansamblī
- Čellists Ivars Bezprozvanovs
- Ērģelnieks Aigars Reinis
- Pianists Mārtiņš Zilberts
Gada jaundarbs
- Andris Dzenītis “Leaves leaving Leipzig” vijolei un stīginstrumentu orķestrim, pirmatskaņojums 7. septembrī Dzintaru koncertzālē – Gidons Krēmers, “Kremerata Baltica” un diriģents Fuads Ibrahimovs
- Santa Ratniece “Pļavas”, pirmatskaņojums 18. novembrī VEF Kultūras pilī - orķestris “Rīga” un diriģents Valdis Butāns
- Gundega Šmite “Rītausmas dieve Ēosa”, pirmatskaņojums 20. septembrī Lielajā ģildē – Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Andris Poga
