Sižets balstīts patiesos notikumos par Karmela klostera māsām no Kompjeņas, kuras giljotinēja Franču revolūcijas terora periodā 1794. gadā. Bet opera nav tikai par 18. gadsimta beigu notikumiem.
Iestudējums vēsta par bailēm, drosmi, godīgumu, varonību, cilvēcību, par to, kas ir aktuāls jebkurā laikmetā, jebkādos apstākļos.
Operu “Karmelīšu dialogi” iestudēt aicināts tika franču režisors Vensāns Bušārs, kuram šī bija debija Latvijā.
Vensāns Bušārs stāsta: “Šī opera man ir zināma ļoti ilgu laiku, iepazinu to vēsturiskajā ierakstā, kas tika veikts Parīzē, un tā mani fascinē, tāpēc man ir svinīga sajūta, kad zinu, ka man jāiegrimst šajā darbā un jāiztēlojas, kā to uzvest uz skatuves.
Izpētes procesā es par šo darbu atklāju neskaitāmus iepriekš nezināmus mākslinieciskos elementus un faktus.
Man visu laiku acu priekšā ir leģendārā fināla aina, kurā mūķenes tiek sodītas ar nāvi, bet laika gaitā es atklāju, ka Pulenks šo spriedzi notur visas operas garumā, gluži kā akrobāts, kurš balansē uz virves.
Pēc sekojošiem riskantajiem gājieniem iespējams novērtēt, ka varoņu savstarpējā intimitāte ir parādīta augstvērtīgā līmenī. Man intimitāte ir ļoti svarīga. Par to es domāju katrā darbā, kuru iestudēju, un Pulenka operas gadījums šajā ziņā ir perfekts, bet tas nav viegls uzdevums, soli pa solim virzies pa virvi uz priekšu, un vienmēr pastāv risks, ka nokritīsi. Šī sajūta man vēl vairāk pastiprinājās mēģinājumu gaitā kopā ar solistiem. Tā ir ļoti reta kvalitāte, reta parādība 20. gadsimta operas klāstā.”
Operā ''Karmelīšu dialogi'' ir ļoti liels lomu skaits, solo partijas, gandrīz 20 dziedātājiem teksts franču valodā, un arī mūzikas valoda ir ļoti specifiska, nebūt ne vienkārša. Diriģents Mārtiņš Ozoliņš skaidro: “Pulenkam tiešām to knifiņu ir daudz, un, salīdzinot ar citiem autoriem, viņš ir tik unikāls un specifisks, ka grūti atrast kaut kādas līdzības. Mēs, protams, zinām autorus, no kuriem viņš ir iedvesmojies un ko viņš ir ņēmis par paraugu. Šeit, protams, ir daudzas nianses, sākot ar dziedātājiem, solistiem. Ļoti liela nozīme ir vārdam.
Viņš ir bijis unikāla ceļa gājējs, viņš nav skolojies prestižās augstskolās, bet ir kontaktējies ar tā laika izcilākajiem komponistiem un viņus pazinis, no viņiem ietekmējies.
Gājis absolūti unikālu ceļu, un tas ir iemesls, kāpēc droši vien cilvēks ir viens no tiem retajiem komponistiem, kuru izdzirdot mēs pilnīgi noteikti varam pateikt: “Jā, tā ir Pulenka mūzika.”
