Diriģents Andris Poga stāsta, ka mūzikls “Vestsaidas stāsts” ir “ viens no retajiem uzvedumiem, kas tiek iestudēts arī opernamos, kuri visā pasaulē jau gadu desmitiem riskē šo darbu likt savā repertuārā. Tas nozīmē, ka pēc mūzikas kvalitātes tas ir kaut kas krietni augstākas klases nekā tikai izklaidējošs skaņdarbs mūziklu auditorijai.
To mēs varam redzēt, kaut vai paskatoties afišās, un arī cilvēku interese apmeklēt šo it kā visiem zināmo, varbūt pat vietām līdzi dziedamo mūziku.
Jā, tas ir ārkārtīgi liels prieks gan diriģentam, gan arī mūziķiem spēlēt šo mūziku. Mūzika ir ritmiski sarežģīta, vietām nemaz ne tik viegli atskaņojama, bet tur ir tik ļoti dzirkstoši raksturi, es pat teiktu, varbūt kaut kādā ziņā tāda aizraujoša enerģētika.”
Pirms 10 gadiem ''Vestsaidas stāsts'' ar panākumiem un ievērojamu izrāžu skaitu tika iestudēts Liepājas teātrī un tajā piedalījās un nošu rakstu labi pārzina Liepājas Simfoniskais orķestris un tā čellists Ēriks Kiršfelds.
Viņš par darbu stāsta: “Tās atkal ir manas domas, ka Bernstains īsti nav novērtēts vēl, jo viņam it kā tā mūzika tāda viegla, it kā tur džeziņš, it kā dejas, bet, ja tur rokas iekšā, ir ārprātā daudz, ko rakt. Sākot ar Bēthovena lielajām fūgām un dodekafonijām un visādām lielām lietām, kas principā publikai nemaz nav jāzina, bet, teiksim, tas viss tur ir, un, arī zinot citu, ko Bernsteins ir sarakstījis, ka viņam nekas nav tāpat, jo forši skan.”
Cēsu Mākslas festivāls gadu pēc Bernsteina simtgades svinībām izvēlējās iestudēt “Vestsaidas stāstu” un pirmoreiz visu izrādi atskaņoja oriģinālvalodā – angļu valodā. Šekspīra Romeo un Džuljetas stāsts pārcelts uz Ņujorkas rietumpuses graustu rajonu, kur savstarpēji nesatiek amerikāņu un puertorikāņu jauniešu bandas. Iestudēšanai talkā aicināts Valmieras Drāmas teātra aktieris Ivo Martinsons un mūzikla žanra profesionāļi Sigalita Feiga no Izraēlas, un divi amerikāņi Vanesa Bekerra un Endrū Bidlaks galvenajās lomās. Pie lomas iestudējumā tika arī kora “Kamēr...” diriģents Patriks Kārlis Stepe. Viņš par pieredzi stāsta:
“Es atceros šo brīdi, kad mēs ar galveno diriģentu Aivi Greteru runājām par šo un, manuprāt, jau uzreiz bija skaidrs, ka mums šis projekts ir jāpieņem
un tas būtu labs ieguldījums gan koristu dzīvēs, gan vispār arī muzikālajā ziņā kā profesionāla pilnveidošanās. Bet par to, vai mēs būtu spējīgi uz to, manuprāt, domas nebija, jo koris piedalījies un uzvedis jau pirms pāris gadiem mūziklu “Porgijs un Besa”, kas arī ļoti līdzīgā stilistikā, tāpēc tieši šis mūzikls “Vestsaidas stāsts” droši vien nebija jauns šķērslis un kaut kas pavisam nezināms, bet kaut kas, uz ko tiekties.
Jāuzteic droši vien režisora Viestura Kairiša spēja strādāt ar jauniešiem, un tas, cik ļoti ātri viņš var to panākt ar savu enerģētiku un aktīvo darba stilu. Arī visa šī vide, kurā norisinājās process – mēs Liepājā dzīvojām kopā trīs dienas kopā ar visiem solistiem, dziedātājiem, un arī šeit viss process norisinājās tādā, kā jau teicu, mazā šūniņā, kur tātad arī šis projekts tika realizēts. Tieši izslēdzot visas lietas no ārpasaules, manuprāt, mēs sasniedzām šo mērķi, ka mēs koncentrējāmies tieši šim, tas bija vienīgais, kas mūsu dzīvēs tolaik norisinājās, un tieši tāpēc arī šis rezultāts izvērtās tāds, kāds tas bija."
